Ko vainot?
Ko vainot? 1) Pavirša attieksme pret darbu, vienaldzīga attieksme pret savas firmas godu. 2) Noteikums, ka konkursā jāizvēlas tāds darbu izpildītājs, kurš piedāvā zemāko cenu. Šajā gadījumā varbūt ne vienmēr var vainot darbu veicējus, jo jālieto zemas kvalitātes materiāli par viszemāko cenu. Nekad neesmu sapratusi šādu noteikumu, jo tam loģiski ir īslaicīgs rezultāts. Tā ir līdzekļu izšķērdēšana. Manuprāt, šādi darbi jāveic ar vislabākajiem materiāliem un vislabākajām firmām. Protams, ja neesam vienas dienas saimnieki.
Lāsteka
Plaisas sienā ja jau parādījās, varat špaktelēt, cik gribat, tās ar laiku tik un tā parādīsies. Īpaši, ja pamati staigā, kad sasalst grunts. To, ka ventilācijas virs skatuves nav… Bet projektā, kad to sastādījāt, tur bija tā uzzīmēta? Durvis, grīdas… tas jau ne tik no strādnieka darba ir atkarīgs, kāds materiāls tika izmantots… Piekasīties var pie visa. Bet nu, ja dārgs materiāls vai lēts, tas vēl neizsaka kvalitāti, vienīgi pēc pieredzes var teikt, ka tas ir labs dotajā momentā vai apstākļos. Sūdus arī var dārgus nopirkt. Kā arī vislabākās firmas… Kas tie tādi ir? Kur mūsu laikos ir tādas firmas? Strādniekam nemaksā par kvalitatīvi izdarītu darbu, bet pēc stundām vai apjoma. Ja es ņemšos ar vienu kvadrātmetru sienas nedēļu, ko es nopelnīšu? Ja nu vienīgi maksā par stundām, bet tādā gadījumā pēc nedēļas man papīri būs zobos un es sēdēšu mājās. Tā nu mūsu laikā te visi pierada strādāt.
333
1) Asfalts plaisā. 2) Bruģis sadrupis. 3) Strūklaka otrajā gadā saplīsa. 4) Kultūras centrs viss plaisā. 5) Skolas stadionā skrejceļi uzburbuši. Visi projekti ir riktīgā pakaļā, neviens līdz galam nav izdarīts.
…
Pilnībā piekrītu – darbinieku/strādnieku kvalitāte firmās! Nu neņemšu es savās mājās puikiņu, kurš knapi saprot, ko vadulas, karkass nozīmē – darīs kā auns, ko liek! Un ja šim vēl firma nemaksā – pasarg’ dievs! Nu ko – izskatās, ka ripinām akmentiņus vietējo uzņēmēju dārziņā. Publiski gan bļaustāmies, ka uzņēmēji – mūsu balsts. Ar aplokšņu algām, minimālajām uz papīra? Tādus kantorus aizklapēt! Jā, bet no otras puses – ko uzņēmēji saņem no valsts? Neko! A kā mums dzīvot, kas pa vidu? Manā ģimenē tipiska situācija: es strādāju, maksāju nodokļus no pirmā santīma; vīrs strādā privātajā sektorā – daļu saņem oficiāli (vairāk nekā minimālā) + kaut ko par virsstundām aploksnē. Galā – mazliet vairāk nekā es – godīgā nodokļu maksātāja… Es arī gribu vairāk aploksnē, bet manā iestādījumā tas nav iespējams. Un tad es dusmojos uz privātajiem, ka viņiem ir tāda iespēja, un dusmojos uz savējiem oficiālajiem, jo projām no mājas esam abi – tikai atšķirība naudā. Ir reizes, kad atmetu patriotismu un gribu piebiedroties ēnu ekonomikai – ta pie vella LV, es un mani bērni grib ēstu un dzīvot!
…
Gulbenes 2.vidusskolai pēc siltināšanas tādas lāstekas nokarājušās no jumtiem pie sporta zāles, kā nevajadzētu būt! Apmēram 1,5 m. Nedrīkst taču būt siltuma zudumi, bet lāstekas liecina par ko citu. Kāda tur kvalitāte?
es
50 gadus kultūras nams nostāvēja bez plaisām… Tagad renovāciju uztaisa un pa visu pagrabu 2 cm plaisas. Nestāstiet, ka pamati staigā!
bet tomer…
Arī laukos skolām jābūt
Kāda jēga lauku skolām, ja vismaz 1/3 bērnu tiek atvesta ar oranžajiem autobusiem no pilsētas? Vai tāds bija šo autobusu dāvinājuma mērķis? Un ko par to teiktu dāvinātāji? Kā var vienas lauku skolas bērna uzturēšana maksāt 3x dārgāk nekā turpat kaimiņu lauku skolā?
Nē
Piekrītu – lauku skolām ir jāpastāv, bet tikai tad, ja tur ir vietējie bērni – tos apbižot nedrīkst. Bet mākslīgi uzturēt skolu, pievedot bērnus pat 30 – 40 km, un vēl kliegt, ka skola vajadzīga pēc iespējas tuvāk bērniem… Tikai negrieziet otrādi, ka arī uz pilsētu ved – tā ir cita situācija – vecāki strādā pilsētā, pilsētā interešu izglītība un, neapvainojieties, bieži arī izglītības kvalitāte.
jā
Tiem, kam nepatīk, ka bērnu no pilsētas ved ar autobusu uz laukiem. A bet kāpēc tad bērnam no laukiem jāceļas 6 no rīta, jābrien “entos” km līdz autobusa pieturai, lai brauktu uz pilsētas skolu? Ar ko tas bērns atšķiras no pilsētnieka? Jūsu bērnu vismaz savāc pie mājas un atved līdz skolai, bet manam jāiet 5 km līdz autobusam, lai tiktu skolā, ja laukos slēgs skolu, jo no pilsētas neviens nesūtīs busiņu viņam pakaļ.
333
Loģiskāk būtu, ja katrai pilsētas skolai pievienotu tuvākās pagastu skolas, piemēram, 2.vsk. – Ozolkalnu, 1.vidusskolai – Stāmerienu, Lizumam – Druvienu utt. Tad tam būtu jēga, bet tagad plāno apvienot pilsētas rentablās skolas ar pietiekamu bērnu skaitu un normālām uzturēšanas izmaksām. Kur te jēga?
Anta
Es domāju, ka arī pilsētā skolu ir par daudz. Kas attiecas uz laukiem – arī tur dīvainību pietiek. Ar maršruta autobusiem bērni brauc no Lizuma uz Lejasciemu, kaut gan ir sava skola, bet pagastam pēc tam jāatmaksā biļetes. Un tādu piemēru ir daudz.
Vilis
Pilsētas skolās ir skolēniem disciplīna un atbilstošas prasības. Laukos, lai piesaistītu skolēnus, atzīmes saliek, kā vajag. Atnāk uz vidusskolu un stāsta, kā lauku skolā mācīti un kas prasīts – padzērām tējiņu un ielika 7 balles!
vilma
