Gulbenes novadā indīgais augs latvānis jau iekarojis vairāk nekā 150 hektārus, jo katru gadu tā izplatība palielinās.
Daudzi jau padevušies auga priekšā, jo centieni atkarot zemi latvāņiem ir izrādījušies nesekmīgi, ja turpat kaimiņu teritorijā vai tuvējā ceļmalā tie aug griezdamies, pēc noziedēšanas izplatot savas sēklas gan ar vēja, gan ar putnu un ūdens starpniecību.
Cīnās jau piecus gadus
Piecus gadus ar latvāņiem aktīvi cīnās Litenes pagasta zemnieku saimniecības “Sopuļi” saimnieks Gunārs Ciglis. No viņam piederošajām lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām augs ir atkāpies, tomēr tas neatlaidīgi turpina vairoties grāvmalās un tuvējos krūmājos.
“Tīrumos latvāņu man nav, bet mežos un grāvjos gan ir. Kad latvāņi sāk ziedēt, es tos pļauju, tādējādi pasargājot ne tikai savus laukus, bet arī valstij piederošās teritorijas. Pļauju latvāņus grāvmalās, kur ar tiem būtu jācīnās Gulbenes ceļu pārvaldei. Gādāju arī par Zemkopības ministrijas nekustamo īpašumu, kur pret latvāņiem vajadzētu vērsties Vidzemes reģiona meliorācijas nodaļai, jo latvāņus izpļauju gar viņu meliorācijas objektiem. Piecu gadu laikā viņi paši neko nav darījuši lietas labā. Apzinos, ka neviens manā vietā nenāks un ar latvāņiem necīnīsies. Visticamāk, aizbildināsies, ka nav naudas, jo tad var neko nedarīt,” piktojas G.Ciglis.
Arī Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Lācīši” saimnieks Stanislavs Gžibovskis stāsta, ka viņa apsaimniekotajos laukos latvāņu neesot. “Latvāņus es migloju ar “Raundapu”, tikai lietoju to divreiz lielākā koncentrācijā, nekā noteikts. Tas līdz ļoti labi. Miglošana jāveic tad, kad latvāņi vēl nav izauguši ļoti lieli, bet ir tikai 20 centimetru garumā.”
Divas reizes gadā latvāņus pļauj arī Stradu pagasta pašvaldība, kur lielākā latvāņu izplatība novērojama Zeltalejā pie vecā Stāmerienas ceļa un pie Krustalīces upes.
Kontrolei trūkst finansējuma
Valstī ir izstrādāta latvāņu ierobežošanas programma 2006. – 2012.gadam, tomēr tās īstenošana, sākoties krīzei, līdzekļu trūkuma dēļ ir apstājusies.
“Latvāņu nīdētāji saņēma subsīdijas, bet jau pērn šo subsīdiju nebija, To nav arī šogad. Viss ir atkarīgs no valsts finansiālā stāvokļa. Mums ir jāaizbrauc uz konkrēto vietu, viss jāpārbauda, jānomēra, jāsastāda pārbaudes akts, bet, ja nav naudas, neko nevar iesākt. Vietās, kur apstrādā laukus, latvāņi iznīkst, bet jebkurā gadījumā tie ieviešas krūmos, kur ar tiem ir grūti cīnīties. Tas nozīmē, ka latvāņu būs tikai vairāk. Vienīgais cīņas veids ir appļaušana, lai neļautu izsēties sēklām. Viss ir atkarīgs no zemes īpašnieka godaprāta,” uzskata Valsts Augu aizsardzības dienesta speciālists Vladimirs Bleidels.
“Kāds atbalsts var būt šajos apstākļos? Viss ir atkarīgs no tā, cik ieinteresēti latvāņu iznīdēšanā ir zemes īpašnieki. Ir tādi, kuri ļoti aktīvi cīnās ar tiem gadu no gada, tāpēc viņi gūst rezultātus. Taču saņemam daudz sūdzību par kaimiņiem, kuri neko nedara, lai apkarotu latvāņus. Diemžēl kontrole nenotiek, jo šim mērķim nav iedalīts finansējums. Iespējams, ka vasaras otrajā pusē būs kāds reids, bet tas arī viss,” stāsta Valsts Augu aizsardzības dienesta Vidzemes reģiona nodaļas vadītāja Vizma Bērziņa.
Dienesta speciālisti gan ir uzmērījuši latvāņu pārņemtās platības, lai veiktu uzraudzību par šo augu apkarošanu. Ir paredzēts arī sods tiem, kuri neko nedara. Privātām personām tas var būt no 70 līdz 250 latiem, bet juridiskām personām – no 100 līdz 500 latiem.
