Latvijā Ziemassvētkus gaida un citiem sagaidīt palīdz 10 Rūķīši un 50 Rūķi. Šie uzvārdi Latvijā ir daudz retāki, salīdzinot, piemēram, ar uzvārdu Eņģelis.
Latvijā Ziemassvētkus gaida un citiem sagaidīt palīdz 10 Rūķīši un 50 Rūķi. Šie uzvārdi Latvijā ir daudz retāki, salīdzinot, piemēram, ar uzvārdu Eņģelis. Šā uzvārda nesēju valstī ir mazliet vairāk par 160, un lielākoties šis uzvārds ir kurzemniekiem un rīdziniekiem.
Vairums Rūķīšu un Rūķu dzīvo Rīgā un tās apkaimē, pa kādam Rūķītim vai Rūķim ir arī Daugavpilī, Cēsu un Madonas pusē.
Slavenākais Latvijas Rūķītis – rīdzinieks Uģis Rūķītis, kas bijis populārs modes mākslinieks, bet tagad ir dzīvnieku kapsētas “Citi medību lauki” īpašnieks, – ir izbrīnīts, ka Latvijā ir tik daudz Rūķīšu. “Es, mans dēls, vedekla ir Rūķīši. Vai tad ir vēl?” viņš vaicā.
Uģim Rūķītim neesot priekšstata par sava uzvārda izcelsmi. Taču viņš izjūtot īpašu interesi par sevi katru gadu, sākoties decembrim. Ja viņš zvanot un sakot: “Labdien, te Rūķītis!” – tad neviens to neuztverot kā lietišķu sarunu. Uzreiz visas runas esot par Ziemassvētku tuvošanos.
“Ziemassvētki man ir īpašs laiks. Par skaļu būtu saukt šo laiku par manu misiju, bet būs pietiekami, ja sacīšu, ka no sava uzvārda nekaunos. Esmu dzimis Ziemassvētku vakarā. Un zinu skaidri – latviešu Rūķīši ir forši, tāpat kā visi latvieši,” saka U.Rūķītis, piebilstot, ka Rūķīši nav rados ar līdziniekiem uzvārda ziņā – Rūķiem.
Latviešu valodas institūta direktora vietnieks, filoloģijas doktors Ojārs Bušs saka, ka, visticamāk, šos skaistos uzvārdus – Rūķītis, Rūķis, Eņģelis – latvieši sev ir izvēlējušies paši. Nav izslēgts, ka vispirms “Rūķīšu” vai “Rūķu” nosaukums bijis mājvietai, tāpēc arī uzvārds pieskaņots tai. Piemēram, Galgauskas pagastā ir mājas “Rūķīši”.
Savukārt Eņģelis latvietim ir salīdzinoši jaunāks jēdziens. Taču tieši latviešiem ir raksturīgs uzvārds Eņģelis. O.Bušs klāsta, ka pasaulē Eņģelis ir vairāk raksturīgs nekā personas priekšvārds, piemēram, itāļiem Andželo.
“Latviešiem liela daļa uzvārdu ir jauni – aptuveni kopš 19.gadsimta divdesmitajiem līdz trīsdesmitajiem gadiem. Tad jau cilvēks varēja sev izvēlēties uzvārdu. Tas ir ļoti ticami. Muižnieki retos gadījumos ļaudīm noteica uzvārdus. Vai nu cilvēki paši izvēlējās, vai skrīveri ierakstīja. Vēl agrāk uzvārdi Latvijas teritorijā bija tikai pilsētās un Latgalē. Taču lielākajai daļai ļaužu vēl līdz 19.gadsimta sākumam uzvārdu nebija. Tāpēc pilnīgi noteikti var teikt, ka uzvārdu izvēlē izpaužas tautas gaume,” saka O.Bušs.
Viņš pauž, ka Rūķīši, Rūķi, Eņģeļi uzvārdu klasifikācijā pieder pasaku tematiskajai grupai. Turpat ir arī Burvji, kuru noteikti Latvijā esot krietni vairāk nekā Rūķu.
“Raganu laikam gan Latvijā nebūs. Salaveču un Santaklausu arī ne, jo tie ir pārāk jauni. Milža uzvārds varētu būt Latvijā,” saka viņš. Par savdabīgu uzvārdu izpētes palīglīdzekli varot būt telefonu grāmata.
O.Bušs klāsta, ka latviešiem raksturīgākie latviskie, neaizgūtie uzvārdi ir saistīti ar dabas tematiku vai profesionālo darbību. “Kociņi, Kauliņi, Kalēji – pasakas ne tuvu nav tas pamatavots, no kura ņēma uzvārdus tolaik – 19.gadsimtā. Tad bija tā saucamie ieteicamie uzvārdu saraksti. Diezin vai tajos ir Rūķi un Rūķīši. Visticamāk, ka nav, jo tie ir diezgan pretenciozi un tādus jau īpaši neieteica. Pārāk spilgti uzvārdi nav ērti cilvēka vārda vai uzvārda funkcijā, jo pievērš pārāk lielu uzmanību savai cilmes nozīmei,” uzskata O.Bušs.
Vērojams, ka mūsdienās Latvijā vārdu “rūķītis”, “rūķis” vai “eņģelis” izmanto firmas savos nosaukumos. Ir daudz bērnudārzu, kam dots “Rūķīša” vai “Rūķa” nosaukums. “Lursoft” datu bāzes informācija liecina, ka Latvijā 24 uzņēmumu (9 likvidēti) nosaukumā ietverts vārds “rūķītis”, 41 (11 likvidēti) uzņēmuma nosaukumā ietverts vārds “rūķis”, 7 uzņēmumu (1 likvidēts) nosaukumā ietverts vārds “eņģelis” un 2 uzņēmumu nosaukumā ir vārds “eņģelītis”.
