Mazāk bērnu apmeklē pirmsskolas iestādes, īsāks ir obligātās izglītības apguves laiks, mazāk augstskolu studentu, īsāks izglītošanās ilgums – ar to ES kandidātvalstis atšķiras no dalībvalstīm.
Mazāk bērnu apmeklē pirmsskolas iestādes, īsāks ir obligātās izglītības apguves laiks, mazāk augstskolu studentu, īsāks izglītošanās ilgums – ar to ES kandidātvalstis atšķiras no dalībvalstīm. Pirmskolas iestāžu apmeklējums ir atkarīgs no izglītības nozīmīguma ģimenēs, no iespējām apmeklēt pirmsskolas iestādes, no strādājošo sieviešu skaita, no dzīves apstākļu tipa, ka arī vecuma, no kura jāsāk mācīties skolā. Trīs gadu vecumā 66 procenti un četru gadu vecumā 90 procentu bērnu Eiropas Savienībā apmeklē pirmsskolas iestādes. Gandrīz visi četrgadīgie aomeklēja bērnudārzus Beļģijā, Francijā, Luksemburgā, Spānijā, Nīderlandē un Itālijā. No kandidātvalstīm tikai Ungārijā (97%) un Čehijā (92%) ir līdzīgs piecgadīgo bērnu apmeklējums kā dalībvalstīs – 92%. Latvijā bērnudārzus apmeklē 56%, kas ir vairāk nekā Lietuvā (46%), bet mazāk nekā Igaunijā (73%). Tikai ģimenēs bērnus visvairāk audzina Polijā (dārziņā iet 39%).
Austrumeiropieši pamatskolās pavada īsāku laiku nekā rietumeiropieši. Visagrāk skolā sāk iet ungāru bērni – jau piecu gadu vecumā. Viņi arī visilgāk mācās – 11 gadus, kamēr poļu un rumāņu bērni pamatizglītību apgūst astoņos gados (no 7 līdz 15 gadu vecumam). Pārējās kandidātvalstīs mācības notiek tikpat ilgi kā Latvijā – 9 gadus līdz 16 gadiem, atšķirība tikai tā, ka Čehijā, Slovākijā un Slovēnijā par gadu ātrāk sāk un gadu ātrāk beidz no 6 līdz 15. No 7 līdz 16 gadu vecumam mācās Baltijā un Bulgārijā. ES lielākajās valstīs – Francijā, Vācijā – mācās 10 gadus no 6 līdz 16 gadiem, Lielbritānijā vēl ilgāk – no 5 līdz 16. Izņēmums ir itāļi, kuri sāk 6 gados un 14 gadu vecumā jau pamatskolu pabeiguši.
No 18 līdz 24 gadiem, kas ir studentu vecums, augstāko izglītību Eiropas Savienībā apgūst vidēji 23 procenti jauniešu. Visvairāk mācās grieķi (32%), beļģi (31%) un francūži (30%), vismazāk – austrieši (17%). Vidējo Eiropas ciparu pārsniedz Slovēnija (augstskolās mācās 25%), vienāds ar to ir Igaunijai, bet pietuvojušās tai ir Latvija, Lietuva un Bulgārija (ar 22%). Angļu valoda dominē kā galvenā svešvaloda, zēni vairāk apgūst profesionālo vidējo izglītību, un arvien vairāk meiteņu ir augstskolās.
