Lai arī pēdējo divu gadu laikā Latvijā vidējie ienākumi uz vienu Latvijas iedzīvotāju ir palielinājušies par aptuveni deviņiem latiem.
Lai arī pēdējo divu gadu laikā Latvijā vidējie ienākumi uz vienu Latvijas iedzīvotāju ir palielinājušies par aptuveni deviņiem latiem, palielinājusies minimālā darba alga un vidējais pensijas un pabalstu apjoms, Latvijā vēl arvien neveidojas stabils iedzīvotāju vidusslānis un sabiedrība turpina noslāņoties izteikti turīgos
un nabadzīgos.
Ienākumu līmenis uz vienu iedzīvotāju Latvijā vēl arvien ir viens no zemākajiem Eiropā. Tas atzīts jaunākajā Labklājības ministrijas (LM) “Sociālajā ziņojumā”, kuru piektdien prezentēja ministrijā. Izdevuma autori norāda, ka Latvijas ekonomiskai attīstībai nav pozitīvas ietekmes uz iedzīvotāju labklājību. Saskaņā ar izdevumā apkopotajiem statistikas datiem pagājušajā gadā savus dzīves apstākļus kā sliktus vai ļoti sliktus vērtējuši 45,9 procenti Latvijas iedzīvotāju, bet labi un ļoti labi jūtas tikai nedaudz vairāk par 5procentiem iedzīvotāju. 49 procenti savus dzīves apstākļus vērtēja kā vidējus.
Pagājušajā gadā arī palielinājies sociālā riska situācijā nonākušo iedzīvotāju skaits, kuriem nepieciešams valsts un pašvaldību atbalsts. Valsts finansējums sociālās apdrošināšanas, sociālās palīdzības, veselības aprūpes un nodarbinātības jomā ir palielinājies, tomēr tas norāda arī uz sociālās situācijas pasliktināšanos. Finansējums veselības aprūpei, kas ir tikai 3,8 procenti no iekšzemes kopprodukta, nodēvēts par satraucošu. Latvijā vēl arvien biežākais mirstības cēlonis ir sirds un asinsvadu slimības, palielinās saslimstība ar daudzām infekcijas slimībam, HIV un AIDS.
Latvijā vēl arvien saglabājas augsts bezdarba līmenis, turklāt darba meklēšanas ilgums valstī ir pieaudzis. Pagājušā gada beigās trešdaļa bezdarbnieku bija ilgstošie bezdarbnieki, bet dažos rajonos ilgstošo bezdarbnieku skaits pārsniedza pusi no visiem bezdarbniekiem. Īpaši raksturīgi tas ir Latgalē.
Pagājušo gadu Latvijā raksturojuši arī negatīvi un “tautas attīstībai draudīgi” demogrāfiskie rādītāji. Lai arī pērn pirmo reizi palielinājās dzimstība, mirušo skaits vēl arvien ir lielāks .
Negatīva tendence ir iedzīvotāju novecošanās un iedzīvotāju reproduktīvas veselības pasliktināšanās. Ir liels darbspējas vecumā mirušo vīriešu īpatsvars, ko ietekmē alkoholisms, augstā noziedzība, bezdarbs un mirstība nedabiskā nāvē.
“Latvijā turpina samazināties arī vidējais mājsaimniecības lielums un pakāpeniski izzūd vairākpaaudžu saimniecības. Cilvēki sāk dzīvot vientuļi un viena cilveka mājsaimniecība ir lielākā mājsaimniecību grupa. Vientuļnieku saimniecības ir 32% no visām Latvijas saimniecībām,” teikts ziņojumā.
Latvijai vēl arvien raksturīga nevienmērīga teritoriju attīstība – lauku iedzīvotāju ienākumi ir daudz zemāki nekā pilsētās. Pilsētās vidējie ienākumi mēnesī vienam iedzīvotājam ir 65,61 lats, bet laukos – 40,98 lati. Lielai daļai iedzīvotāju ļoti būtisks ienākumu avots ir valsts un pašvaldību sociālās garantijas, tāpēc palielinās valsts finansējums labklājības sektorā sociālās apdrošināšanas, sociālās palīdzības, nodarbinātības un veselības aprūpes jomās.
