Karnevālam ļaujas, zinot, ka tas ir laikā un telpā ierobežots fenomens, taču ir vairāki priekšnosacījumi, lai tas izdotos un kalpotu sensenajam uzdevumam – atjaunotu, attīrītu un dotu garīgu spēku. Meteņos ķekatās iešanas laiks beidzas. Nu varam ar skaudību lūkot Venēcijas un Brazīlijas karnevālus, bet varam arī pārdomāt, kas traucēja pašiem lēkt “ķekatā-ļekatā”. Vispārējas resursu un identitātes krīzes laikā vislabāk varētu novērtēt, kas pagājis secen – karnevāla atjaunojošā ačgārnība, vitalitāte un dzīves enerģija, kas nevis palaiž vaļā jostu, bet ļauj to nomest kopā ar biksēm.
Āksta priekšā visi vienādi
Karnevālu nedrīkst pieradināt spēlēt pēc oficiāla scenārija, tas pats sevi rada. Karnevālam vienkārši ļaujas, lai cilvēks būtu spējīgs atdzimt jaunām, gluži cilvēciskām attiecībām, apraksta viduslaiku karnevāla un smieklu kultūras pētnieks filozofs Mihails Bahtins. Galvenais priekšnoteikums – tajā piedalās visi ar vienādiem noteikumiem, nav publikas un aktieru. Noteikumi ir vienādi visiem.
Karnevāls ir oficiālo ceremoniju pretstats – jo nopietnāk un stīvāk rituāli sasaista dzīvi, jo vairāk visiem nepieciešams atvilkt elpu, lai nepazaudētu cilvēcību. Turklāt Ākstam jābūt ne tikai karnevāla laikā, Āksts ir īpašs sabiedrības sirdsapziņas paveids līdzīgi kā Pravietis.
Oficiālā procedūra uzsver titulus, statusu, apliecina vēstures stabilitāti un nemainīgumu, sastingumu, sociālo nevienlīdzību, kamēr karnevāls atjauno līdzsvaru un dod iespējas rasties kam principiāli jaunam. Arī pēc tam, kad cilvēks ir nolicis masku, viņam paliek pieredze, ka dzīve var veidoties arī citādāk. Psihofiziologi, visticamāk, to varētu skaidrot vēl detalizētāk un pamatot, ka nervu sinapses izveidojušas jaunus saslēgumus savā starpā, bet rezultāts tas pats – veca doma, kas iet pa jaunu ceļu, beigās vairs nav tā pati vecā doma.
Tādā ziņā no citu acīm slēpts “mazais karnevāls” – lomu spēle kaut vai pašam ar sevi, muļķības slavinājums vai sirsnīga izlamāšanās – var nest jaunus risinājumus sasāpējušām, hroniskām problēmām. Ja vien nebūsit izlamājuši potenciālo palīgu, kurš jūsu spēlē nemaz nepiedalījās vai piedalījās, pašam to nezinot.
Ja radošais potenciāls ir, atliek tikai to atpazīt kaut vai šādās izpausmēs, novērtēt straumi un virzīt lietderīgā un sociāli pieņemamā gultnē. Ja upei nav gultnes, tā kļūst par purvu.
Karnevāls pastāv kā pretstats, tam ir skaidrs spēles laukums telpā un robežas laikā. Tas, kas ir atļauts karnevālā, nav atļauts ārpus tā. Citādi zūd karnevāla jēga, tas pārvēršas par balagānu. Ja nav sabiedrībā strikti noteiktu robežu, zūd prieks par iespēju kopīgi un vienojošā veidā tās pārkāpt. Ja robežas ir, bet izčākst karnevālu un smieklu kultūra, zūd vēlme vai prasme būt kopā dzīvi apliecinošā veidā – kaut kas notiek ar sabiedrības vitalitāti, dzīvesprieku.
Pretstati ir svarīgi – ja atņem cilvēkam darbu, viņam izsit pamatu svētkiem. “Ja tev nav darba drēbju, nebūs arī svētku drēbju,” šo teicienu ļoti pārdzīvoja saimniece Katrī somu rakstnieces Auni Nuolivuāras vēsturiskajā triloģijā “Gane, kalpone un saimniece”. Taču vienkārša brīva diena nav svētki, ir jābūt kādai īpašai dimensijai. Svinēšana ir ļoti svarīga esības sastāvdaļa. M. Bahtins uzsver – to nedrīkst vienkāršot līdz fizioloģiskai nepieciešamībai atpūsties pēc darba. Svētku sajūta ļauj pacelties virs plakanas esības.
Sadalīt laikā un telpā
Ne tikai karnevāls iegūst teju vai maģiskas spējas, pakļaudamies laika un telpas robežnosacījumiem. 90. gadu sākumā Latvijas Universitātē topošajiem psihologiem Jūlijs Muraškovskis mācīja mūsdienīgas zinātnes uzdevumu risināšanas metodes, to skaitā radošas uzdevumu risināšanas pamatprincipus. Viens no tiem, bet ne vienīgais – sadali problēmu laikā vai telpā! Līdzīgi kā visas krāsas sajaucas un pārtop netīri brūnā, visas problēmas vienlaikus veido nejauku putru, kas maļas uz riņķi. Skaldi un valdi – sadali un plāno! Piemēram, ja ir kaut kas, ko tu vēlies darīt, atrodi laiku un vietu, kur tas ir iespējams!
Tiem, kuri ir noguruši reanimēt radošo domāšanu un samierinājušies, ka psihologu metodes viņiem ir “galīgi garām”, arī visas tās spēlītes ar pārģērbšanos, tomēr nevajadzētu atmest savām problēmām ar roku, ja tādas ir.
J.Muraškovskis joprojām piedāvā un popularizē TRIZ – tas ir akronīms no krievu valodas “Теория решения изобретательских задач” un nozīmē “Izgudrojumuzdevumu risināšanas teorija”. Šo teoriju kopš 1946. gada izstrādāja un attīstīja izgudrotājs Henrihs Altšullers ar saviem kolēģiem. TRIZ ļauj konkretizēt problēmu, izcelt tās pamatā esošo pretrunu un piedāvā instrumentus pretrunu risināšanai, kas ir vērsti uz ideālu rezultātu. Kā teicis H. Altšullers: “Radošums nav dabas dota dāvana. Ikviens inženieris var mācīties, lai kļūtu par izgudrotāju.” Mātei Dabai ir krietni vien vairāk risinājumu nekā problēmu, ar kurām tās bērni saskaras.
VĒSTĪJUMS, KAS SIEVIETEI IR JĀZINA PAR VĪRIEŠIEM
Līdz šim sievietes deva padomus vīriešiem, un sieviešu žurnāli bezgalīgi centās skalot smadzenes, kā būtu labāk. Pienācis patiesības mirklis. Vīrieši dod atbildes triecienu, atvainojiet, savu artavu labākas sapratnes veidošanā.
Visi punkti speciāli apzīmēti ar numuru 1. Visi ir līdzvērtīgi svarīgi.
1. Iemācies pati apieties ar tualetes vāku, tu jau esi liela meitene. Ja tas ir pacelts, nolaid to!
1. Ir brīži, kad mēs nedomājam par jums. Samierinieties ar to!
1. Neprasiet, par ko mēs domājam, ja neesat gatavas apspriest hokeju vai 1. formulu!
1. Iepirkšanās nav ne sports, ne izklaide, un mēs nekad to tā neuztversim.
1. Gāzu palaišana ir normāla un nepieciešama ķermeņa funkcija.
1. Kad mēs ar tevi kaut kur ejam, jebkas, kas tev ir mugurā, ir OK. Patiešām.
1. Tev ir pietiekami daudz drēbju. Tev ir par daudz kurpju.
1. Raudāšana ir šantāža.
1. Ja tu kaut ko gribi, prasi! Viegli mājieni nedarbojas. Stipri mājieni nedarbojas. Acīm redzami mājieni nedarbojas. Vienkārši pasaki to!
1. Mēs neatceramies datumus. Atzīmējiet jubilejas kalendārā. Pirms tām pietiekami bieži mums atgādiniet!
1. “Jā” un “Nē” ir perfekti normāla atbilde uz jebkuru jautājumu.
1. Nāciet pie mums ar savu problēmu, ja gribat palīdzību tās risināšanā! Pēc līdzjūtības vērsieties pie savām draudzenēm!
1. Galvassāpes, kas ilgst 17 mēnešus, ir problēma. Vērsies pie ārsta!
1. Pārbaudi eļļas līmeni savam auto! Lūdzu!
1. Nerīvē lampu, ja negribi, lai džins lien laukā!
1. Jūs varat vai nu palūgt mums kaut ko izdarīt, vai pastāstīt, ko jūs rezultātā gribat. Ja zināt, kā to izdarīt vislabāk, – dariet to pašas!
1. Ja jums kaut kas ir sakāms, dariet to reklāmas pauzēs!
1. Kristoforam Kolumbam nevajadzēja norādes, un mums arī nevajag.
1. Sievietēm, kuras valkā krekliņus ar lielu izgriezumu, nav tiesību žēloties, ka uz viņu krūtīm lūr.
1. Visi vīrieši redz 16 krāsās. Aprikozs, piemēram, ir auglis, nevis krāsa. Ķirbis arī ir auglis. Mums nav ne mazākās idejas, ko “bēšs” nozīmē.
1. Mēs nemākam un nemācēsim lasīt domas. Šīs parapsiholoģiskās spējas trūkums nenozīmē, ka jūs mums nerūpat.
1. Ja mēs prasām: “Kas noticis?” un jūs sakāt: “Nekas”, tad mēs arī uzvedīsimies tā, it kā nekas nav noticis. Mēs redzam, ka jūs melojat, bet noskaidrošana nav pūļu vērta.
