Ledusskapis ir kļuvis par neatņemamu mūsu virtuves sastāvdaļu. To, ka “baltajā kastē” glabājas kārumi ir ielāgojuši arī mūsu ģimenes mīluļi.
Ledusskapis ir kļuvis par neatņemamu mūsu virtuves sastāvdaļu. To, ka “baltajā kastē” glabājas kārumi ir ielāgojuši arī mūsu ģimenes mīluļi. Ledusskapis nav no lētākajiem pirkumiem, taču to nepērk katru dienu.
Lai iegādātos jaunu ledusskapi, jārēķinās ar vismaz 100 un vairāk latiem. Latvijā ledusskapjus piedāvā daudzas firmas, piemēram, “Electrolux”, “Candy”, “Ariston”, “Sharp”, “LG”, “Snaige” un citas. Viena firma piedāvā pat desmit vai piecpadsmit dažādus modeļus. Parasti tie ir balti, tomēr tagad iespējams iegādāties arī citās krāsās – zilus, sarkanus, arī apgleznotus. Krāsu var pieskaņot virtuves interjeram.
Pirms dodaties izvēlēties jaunu ledusskapi, jums ir jāizmēra vieta, kurā to novietosiet un jau iepriekšjāizdomā, kādu to gribiet, jo citādi būs grūti orientēties plašajā piedāvājumu klāstā. Jebkuram ledusskapim ir saldējamā kamera. Ja divkameru ledusskapim ir divi kompresori, tas nozīmē, ka saldētavu var ieslēgt atsevišķi.
Veikalos iespējams iegādāties ledusskapjus ar vienu vai divām kamerām, taču dažiem divkameru ledusskapjiem ir vienas durvis. Ērtāki lietošanai, protams, ir tie divkameru ledusskapji, kuriem ir divas durvis – vienas ledusskapim, otras saldējamai kamerai.
Ir nopērkami arī pavisam vienkārši ledusskapji bez saldējamām kamerām, tie tikai uztur noregulēto aukstumu, bet tajā neko nevar sasaldēt. Šāda tipa ledusskapji ir piemēroti biroja vajadzībām.
Dažas firmas ražo pavisam vienkāršus ledusskapjus un atsevišķas saldējamās kameras, tā iespējams gan vienu, gan otru nopirkt atsevišķi. Šis pirkums gan nav tik ekonomisks kā tad, ja iegādājas vienu lielu ledusskapi. Ja dzīvo laukos, tad gan izdevīgāk ir pirkt atsevišķu saldējamo kameru, jo tur parocīgāk ir sasaldēt pašu izaudzētos dārzeņus, ogas un gaļu.
Ledusskapji iedalās A, B, C, D un E kategorijās, kas ir norādīta uz marķējuma. Iegādājoties A klases ledusskapi, var ietaupīt elektrību. Šīs klases ledusskapji salīdzinājumā ar citu (zemāku) kategoriju ledusskapjiem ir diezgan dārgi. Eiropā vairs neražo ledusskapjus, kuru kategorija ir zemāka par D. Parasti uz ledusskapja marķējuma ir norādīts elektroenerģijas patēriņš gadā, kā arī tilpums un decibeli, kas norāda darbības skaļumu (jo lielāks skaitlis, jo skaļāks ledusskapis).
Jebkurš ledusskapis vismaz dažas reizes gadā ir jāatkausē. Tomēr tas ir atkarīgs no tā, kas atrodas ledusskapī. Ja tur bijuši veci produkti, ledusskapi nepieciešams atkausēt un izmazgāt. Atkausējot ledusskapi, ieteicams to vispirms atvienot no elektrība tīkla.
Ikvienam ledusskapim vai saldējamai kamerai ir temperatūras regulators. Atkarībā no modeļa tas var būt mehānisks vai elektronisks. Temperatūru var izvēlēties. Optimālā temperatūra saldējamā kamerā ir mīnus 18 grādi, bet pašā ledusskapī no nulles līdz plus trīs grādiem.
Jāievēro daži nosacījumi, lai ledusskapis kalpotu ilgi un tas nebūtu jāremontē. Pirmkārt, jāraugās, lai nebūtu īssavienojums vietā, kur ledusskapja elektrības vadu iesprauž rozetē. Nevajag neko darīt ledusskapja aizmugurē, izmantojot asus priekšmetus. Treškārt, pirms ieslēdz ledusskapi, tas pareizi jānolīmeņo, jo citādi var rasties apledojums vienā vai otrā pusē.
Katra ledusskapja iekšpuse atšķiras ar dažāda veida plauktiņiem un kastītēm, kā arī komplektā var būt papildus kārbas, kas izmantojamas produktu uzlabošanai. Ledusskapja aprīkojums nav mazsvarīgs modeļa izvēlē.
Sagatavojusi Kristīne Vimba
pēc “Vakara Ziņu” 2000. gada
31. augusta Edītes Valteres raksta “Ledusskapim jābūt katrā virtuvē”
