Debesīs pelēka plīva,
Lakats pār zemi gan balts;
Dvēsele ietrīsas sarmā,
Jo logs leduspuķēs kalts.
Ieskatos vizmainos ziedos,
Rūtis kas aizsnaudā sedz.
Varbūt, ka daba man piedos,
Ja tikai apkalu redz.
Leduszieds, atraisies, plauksti,
Siltumu ikdienā nes!
Neliksies ledaini, auksti
Tad ziedi iz dvēseles.