Apmēram 30 Lejasciema pagasta iedzīvotāji ceturtdienas vakarā pulcējās Lejasciema kultūras namā, lai tiktos ar novada domes darbiniekiem. Tikšanās izvērtās gandrīz divu stundu garumā.
Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa “Dzirkstelei” atzīst, ka tieši viņa ir iniciatore tam, lai notiktu šāda veida tikšanās visos pagastos. Viņa plāno, ka reizi mēnesī novada domes darbinieki dosies uz konkrētu pagastu, lai stāstītu par savu darbu un uzklausītu iedzīvotāju jautājumus.
Kamēr nodaļu vadītāji runāja par savas nodaļas darbu, “Dzirkstele” novēroja, ka iedzīvotāji patiešām arī nepazīst domes darbiniekus, jo klusām cits citam pārjautāja, kā tad īsti sauc attiecīgās nodaļas vadītāju un kas viņš ir.
Tikšanas laikā Lejasciema pagasta iedzīvotāji uzklausīja novada domes speciālistu informāciju, uzklausīja informāciju par uzsākto ūdenssaimniecības projektu, izteica savas bažas par vidusskolas un bērnudārza nākotni, kā arī interesējās, cik liels ir pagasta un novada budžets.
Bezdarbs un trūcīgie
Sociālās un veselības nodaļas vadītājs Jānis Antaņevičs informēja par bezdarba statistiku. Lejasciemieši uzzināja, ka viņu pagastā līdz 1.novembrim bija reģistrēti 87 bezdarbnieki, no tiem 46 sievietes, 5 invalīdi, 5 jaunieši vecumā līdz 24 gadu vecuma, ka arī 29 ilgstošie bezdarbnieki.
“Daudz naudas aiziet sociālajai palīdzībai. Diemžēl, bet tā ir. Reizēm ir tā, ka neceļas roka vienam otram dot pabalstu, kurš aiziet un to naudu atdot “slapjajā bankā”, bet likums paredz,” teica J.Antaņevičs. Lejasciema pagastā ir 136 trūcīgas personas. Līdz 1.decembrim dažādos sociālajos pabalstos šajā pagastā ir izmaksāti vairāk nekā 17 000 latu.
Projektu sāks nākamgad
Runājot par ūdeni un kanalizāciju, Tehniskās nodaļas vadītājs Alvils Pētersons zālē esošajiem lejasciemiešiem vaicāja, vai, viņuprāt, pagastā ir nepieciešams veikt ūdenssaimniecības projektu. Kāda balss zālē pārliecinoši atsaucās: “Vajag, vajag!” Bet pārējie tajā brīdī klusēja.
A.Pētersons skaidroja, ka ir veikti aprēķini, kuri parāda, ka gandrīz visos pagastos izmaksas par ūdeni un kanalizāciju ir daudz lielākas, nekā maksā iedzīvotāji. Realizējot par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem un pašvaldības līdzfinansējumu šo projektu, ūdens būs kvalitatīvs un kanalizācija sakārtota, bet jārēķinās, ka par ūdeni un kanalizāciju būs jāmaksā vairāk.
Pagasta pārvaldes vadītājs Māris Milns turpināja, ka projekta pirmās kārtas realizācija tiks uzsākta nākamgad. Darbi ir paredzēti apjomīgi, ir paredzēta ūdenstorņa rekonstrukcija, jauns artēziskais urbums, tiks uzstādīta atdzelzošanas stacija, paredzēts mainīt ūdensvada caurules, kā arī tiks uzstādīta jauna kanalizācijas pārsūknēšanas stacija un jaunas bioloģiskās attīrīšanas iekārtas.
Savukārt Sinoles iedzīvotāji pauda neapmierinātību, ka šajā jautājumā nekas netiekot darīts pie viņiem. Taču pārvaldnieks pastāstīja, ka decembrī ir ieplānots uzlabot attīrīšanas iekārtu darbību Sinolē.
Kāda iedzīvotāja jautāja, kā notiks ar tiltu pāri Tirzas upei Lejasciemā. M.Milns skaidroja, ka vasarā eksperti tiltu apskatījuši un konstatējuši, ka nesošās konstrukcijas tam ir labas, bet tiltam esot vajadzīgs kosmētiskais remonts, kurš, iespējams, tiks veikts nākamajā vai aiznākamajā gadā.
