Trapenes pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Liberts 13 gadus ir šajā amatā. “Esmu aizsēdējies. Parasti atzīst, ka desmit gadi amatā ir optimālais laiks,” domā J.Liberts.
Trapenes pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Liberts 13 gadus ir šajā amatā. “Esmu aizsēdējies. Parasti atzīst, ka desmit gadi amatā ir optimālais laiks,” domā J.Liberts.
Pagaidām viņš ne piekrīt, ne arī noliedz, ka kandidēs vietējo pašvaldību vēlēšanās. J.Liberts apguvis celtniecības inženiera specialitāti. Pēdējos četros gados Trapenē izvērsti rekonstrukcijas darbi.
Strādā “celtnieku” komanda
J.Liberts atzīst, ka šī sasaukuma deputātu sastāvs ir darbīgs. “Iepriekš deputāti tikai skaitījās. Tagad kopīgi lemjam, ko darīt un kas vēl var pagaidīt. Tas nenozīmē, ka visiem ir viens viedoklis. Diskusijās noskaidrojas labākais variants,” stāsta pagasta padomes priekšsēdētājs. Trapenes tāpat kā citu pagastu budžetā ir maz līdzekļu. Taču pašvaldības vadītājs uzskata, ka ir arī lielākas iespējas piesaistīt līdzekļus.
Pašvaldības projekts saņēma finansējumu datoru iegādei. Katlu mājas rekonstrukcijas un sporta zāles iekārtošanas projekts neguva atbalstu, jo pagasta iedzīvotāju skaits ir par mazu, lai saņemtu lielāku naudas summu. Dabūja 50 000 dolāru Pasaules Bankas kredītu, kas jāatmaksā desmit gadu laikā.
“Ir skaidrs, ka Trapene nebūs centrs, kad pēc 2004.gada pašvaldības apvienos. Darām visu, lai pagasta vārds nezustu, lai te saglabātos apdzīvota vieta. Nav atjaunotas pagasta padomes telpas, bet domājam par izglītības, kultūras un sporta attīstību,” norāda J.Liberts. Izremontēta ir ambulance. Pabeigta Pasaules Bankas siltināšanas projekta pirmā kārta pamatskolā. Pašlaik kultūras namā remontē telpas dāmu klubam, kas projektam saņēma Kultūrkapitāla fonda atbalstu – 3000 latus. Pašvaldība piedalās darbu finansēšanā, lai izbūvētu mūsdienīgas tualetes.
Paredzēts izstrādāt projektu ūdensvada ievilkšanai skolā un kultūras namā, ko daļēji varētu finansēt Pasaules Banka.
Reforma ir nepieciešama
Pagasta pašvaldības rīcībā nav līdzekļu, kas nodrošinātu attīstību. “Lielākas administratīvās teritorijas pašvaldībai būs vairāk līdzekļu. Tā varēs arī piesaistīt vairāk projektu finansējuma. Tagad vairāk par 15 000 latu nav iespējams piesaistīt. No šī viedokļa administratīvi teritoriālā reforma ir nepieciešama, lai arī kā negribas to atzīt,” ir pārliecināts J.Liberts. Deputātiem, ko ievēlēs martā, būs jāstrādā tāpat kā tagad, ja pašvaldības neapvienosies brīvprātīgi. Padomes priekšsēdētājs domā, ka tas nenotiks.
Gaujienas, Virešu un Trapenes pagasti Alūksnes rajonā un Zvārtavas un Grundzāles pagasti Valkas rajonā ir noslēguši sadarbības līgumu. “Pieci pagasti atrodas bijušajā Gaujienas draudzes teritorijā. Taču tagad tiem kopēja ir tikai kapsēta. Tiesa, ir arī Gaujienas ģimnāzija, bet neviens Trapenes pagasta jaunietis tur nemācās,” norāda J.Liberts.
Viņš uzskata, ka parasti pagasti apvienojas ap pilsētu vai kādu lielāku centru. Trim Alūksnes rajona rietumu pagastiem tāda nav.
“Kaut kā pagastus apvienos. Bet kurš būtu labākais, neņemos spriest,” atzīst J.Liberts.
Attīstība nav skaidra
Trapenes pagasta padome ir izstrādājusi attīstības plānu desmit gadiem. “Būtu vispirms jāzina attīstības prioritātes valstī. Tad vieglāk varētu noteikt darbības virzienus pašvaldībās,” ir neapmierināts padomes priekšsēdētājs. Par lauku tūrismu domā visos pagastos, jo skaistas un ievērojamas vietas var atrast katras pašvaldības teritorijā. Bet nav zināms, vai ceļot un atpūsties gribētāju būs tik daudz, lai būtu vērts nopietni šai nozarei pievērsties. “Trapenē ir laba zeme. Jaunie zemnieki attīsta lauksaimniecisko ražošanu. Taču arī par tās perspektīvu nevar būt droši. Tas nozīmē, ka plāns ir šūts ar baltiem diegiem,” uzskata J.Liberts.
Netraucēti varētu attīstīties kokapstrāde, ja uz pāris mēnešiem pavasarī neslēgtu neasfaltētos ceļus. 1989. gadā nepaspēja noasfaltēt plānoto ceļa posmu. “Ideāli ir kokapstrādi veikt turpat pie meža. Un tad gatavo produkciju vest pārdošanai vietējā tirgū vai eksportēt,” domā J.Liberts. Taču iespējams, ka radīsies vēl citi šķēršļi.
