Druvienas pagasta piemājas saimniecībā “Zvirgzdiņi”, kur saimnieko Sandra, Andis Zvirgzdiņi un viņu vienpadsmit gadus vecais dēls Emīls, kastaņas zaros vējā jau šūpojas krāsainas Lieldienu olas. Pagalma vidū vietu radušas arī metru augstas sniega olas. Turpat blakām kūp no sniega būvētās zaķīšu pirtiņas skurstenis. Tās iemītnieki – truši – jau pamanījušies izkasīt pirtiņas sienā savu eju un draiskojas pa balto sniegu. Itin kā lepojoties ar kaklā pakārto zvaniņu, pa saimnieku pagalmā iemītajām takām pastaigājas ponijmeitene Nāra.
“Gavēnis jau būs beidzies, lai gan nekad mūžā neesam gavējuši, tāpēc Lieldienu priekšvakarā sagatavošu cienastu, bet Lieldienu rītā krāsošu olas. Tad daļu no tām paslēpšu. Kupenas tagad tik lielas, met olu, kurā gribi, ola pazudīs. Jau esmu nolūkojusi vietas, kur paslēpt olas. Kad visi būs pamodušies, sitīsimies ar olām un mielosimies ar to, ko būšu pagatavojusi, kā arī iesim olas meklēt,” stāsta Sandra. Lieldienās olas esot daudz garšīgākas nekā citkārt, tāpēc, izmantojot tikai sīpolu mizas, tiekot krāsotas vismaz 50, 60 olas. “Šajos svētkos tikai uz vietas apgriežoties, var ēst olas. Vislabāk jau ar sāli,” viņa smejas.
Piesaista dažādas šķirnes
To, kas pasaulē īsti bija pirmais – vista vai ola, “Zvirgzdiņu” saimnieki atstājuši zinātnieku ziņā, bet to, ka viņu saimniecībā pirmās noteikti bija vistas, jau tāpat ir skaidrs, jo saimniecības ēkā dažādās toņkārtās dzied dažādu šķirņu gaiļi, kladzina vistas, čiepst cālēni, sakliedzas zosis un tītari. Būros lēkā vairāk nekā 40 dažādu šķirņu truši. To, ka tie pat Lieldienās nedēj olas, arī esot pārbaudīts. Saimnieki iecerējuši, ka trušu ganāmpulku nākotnē papildinās vēl kādas jaunas šķirnes. Truši tiek audzēti savam priekam un arī pašu azaida galdam. Andis domā, ka cilvēki diemžēl vēl nav iemācījušies novērtēt vērtīgo truša gaļu, toties esot gatavi maksāt pat 3,40 latus par desmit ekoloģiskām olām. Visi dzīvnieki ir saimnieku mīlēti, tāpēc esot ļoti grūti saņemties, lai kādu nokautu.
Izrādās, ka pietiek ar 25 dējējvistām, kas, turētas labos apstākļos un labi barotas, nedēļā sagādā simt olu. Protams, katru dienu no perēkļa netiek izņemtas 25 olas, bet tas netraucē tās brokastu galdā regulāri celt dažādi pagatavotas.
Kūtī ieejot, iespējams iepazīties, piemēram, ar zīda vistām un gaili, kas salīdzinoši ar mums zināmajām ir mazāka auguma, ar vistām, kam āda, sekste, knābis ir zilganpelēki. Uzmanību, piesaista arī plikkaklu vistas un gailis. Šīs šķirnes pārstāvjiem īpaši patīkot siltums. Saimnieki vienā no sprostiem, kur vista tiek galā ar 50 cālēniem, ierīkojuši pašdarinātu inkubatoru. “Paskatieties, vai nav skaisti cālēni!” Sandra citu pēc cita ņem rokās čiepstētājus, lai samīļotu, un uzslavē pērļvistas, kas esot lielas klusētājas. Saimniece zīda vistas mīļi dēvē par slotiņām, kas kūtī uzlasot katru graudu un krikumu no cūkām domātā ēdiena. Viņa lepojas ar vistām, kas dēj viegli zilpelēkas olas. “Mēģināju tās krāsot sīpolu mizās. Pieliekot sāli, šīs olas nokrāsojās brūnas, bet, krāsojot bez sāls, ieguva pieneņu nokrāsu. Zilpelēkajām olām ir arī maigāka garša salīdzinājumā ar citām,” pārliecinājusies Sandra. Viņa katrai olu grupai atradusi labāko pielietojumu, piemēram, zoss olā tiekot mērcētas karbonādes un gatavots kultenis. Līdzīgi izmantojot arī tītaru olas. Zīda vistu olas vislabāk garšojot ceptas.
Izvēlas minidzīvniekus
Deviņus mēnešus vecā ponijmeitene Nāra, kas uz Druvienu atceļojusi no Balviem, Sandras mudināta, jau iemācījusies sasveicināties un paklanīties. Dažkārt viņai tīkot kādam iekost, bet saimniecei ponijs labprātāk izvēlas iedot draudzīgu buču. No skolas ciemos uz “Zvirgzdiņiem” nāk bērni. Viņiem tiek rīkotas dažādas spēles. Lai būtu vēl interesantāk, šā gada sākumā saimnieki iegādājušies arī interesantus dzīvniekus. Sandra stāsta, ka visi esot mazas formas – gan ponijs, gan pundurcūciņas – Fiona un Džonijs, kas iegādāti janvārī. Ģimenes pieaugums pārītim esot gaidāms jūnijā. Fionas meita – sešus mēnešus vecs amizants sivēns – itin labi iejutusies aizgaldā ar mums pierastajiem sugas brāļiem. Pundurcūkas esot klusas, pacietīgas un ar visu apmierinātas. Saimniecībā ir domāts ne tikai par eksotiku, bet arī par praktisku pielietojumu, lai pašu iztikai pietiktu ne tikai olu, bet arī piena un gaļas produktu, par pašu izaudzētajiem dārzeņiem nemaz nerunājot. Sandra sien garšīgus sierus, cep maizi un kūkas, kā arī darina lielisku meža aveņu vīnu. Klausoties, ar kādu mīlestību Sandra un Andis stāsta par putniem un dzīvniekiem, ar kādu mīlestību izturas pret viņiem, kā jūsmo par apkārtējiem laukiem un mežiem, jāteic, ka Emīls var lepoties ar saviem vecākiem, jo viņi dēlam kopš mazotnes ir iemācījuši dzīvot saskaņā ar dabu.
