Lai gan Lieldienas ar senu ticējumu ievērošanu, olu kaujām, olu ripināšanu un šūpošanos jau aizvadītas, tomēr ne vienam vien mājās vēl atrodama kāda krāsota ola. Daudzviet arī šūpoles vēl “uzlido” itin augstu. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem tradicionālais Lieldienu pasākums Gulbenē šoreiz notika Jaunatnes parkā.
Pasākumā apmeklētāju šogad bija salīdzinoši vairāk nekā pērn, kad Lieldienu aktivitātes norisinājās Spārītes parkā. Vairāki cilvēki izteica vēlmi arī nākamajā pavasarī Lieldienu pasākumu atkal rīkot pilsētas centrā.
Pirmajās Lieldienās Jaunatnes parks pārvērtās par krāsu, jautrības, mākslas, amatnieku un mājražotāju pasauli. Kā vienmēr bija iespējams nokrāsot olas, izmantojot dažādus dabas materiālus. Šo amata prasmi galvenokārt bērniem laipni ierādīja Tautas lietišķās mākslas studijas “Sagša” amata meistares kopā ar studijas vadītāju Birutu Akmentiņu. Izrādās, ka šogad to, kas vēlējās krāsot olas, bijis nesalīdzināmi vairāk, atzīst Gulbenes kultūras centra direktors Egons Kliesmets.
Kopumā Lieldienu pasākumam tika sarūpētas 300 olas. “Zaķi” cītīgi rosījās arī pie olu ripināmā kalniņa, palīdzot ne vienam vien ripinātājam tikt pat pie vairākām krāsotām olām.
Arī ūsu zīmēšanas darbnīcā pie meistariem veidojās prāva rinda. Ar garākām vai īsākām krāsu ūsām uz vaigiem pēc pasākuma mājup devās gan lieli, gan mazi Lieldienu prieku baudītāji. Neiztrūkstoša bija arī tradicionālā podu dauzīšana. Aptuveni tika sadauzīti 400 podi, kurus arī šoreiz sarūpēt palīdzēja individuālais uzņēmums “Samiņi”. Fotomākslas cienītājiem bija iespējams uz brīdi iejusties zaķa ādā un tikt pie fotogrāfijas ar lepnām zaķa ausīm. Savus darinājumus apmeklētājiem piedāvāja arī amatnieki un mājražotāji. Darbojās zīda apgleznošanas un floristikas darbnīcas.
Šoreiz netika vārīta tradicionālā Lieldienu zupa, bet tiem, kas vēlējās remdināt tukšuma sajūtu vēderā, tēju un pīrāgus piedāvāja kafejnīcas “Amro” īpašniece Ilga Vanuška.
Pasākums Jaunatnes parkā bija izdevies. Tikai viena piebilde: tā norises laikā varēja būt atslēgtas arī sabiedriskās tualetes, tad vecākiem nevajadzētu bērnus kā zaķus tupināt aiz resnākajiem parka koku stumbriem.
