Līgo pagasta iedzīvotāji, kad vien iespējams, iepirkties brauc uz Gulbeni, jo pilsētā ir vairāk tirdzniecības uzņēmumu, lielākas preču izvēles iespējas un cenu dažādība.
Līgo pagasta iedzīvotāji, kad vien iespējams, iepirkties brauc uz Gulbeni, jo pilsētā ir vairāk tirdzniecības uzņēmumu, lielākas preču izvēles iespējas un cenu dažādība.
Pagastā šobrīd ir tikai viens veikals, kurā iespējams iegādāties pārtikas un pirmās nepieciešamības rūpniecības preces. Tā īpašnieks ir Līgo pagasta padomes deputāts Ēriks Jansons, kurš pirms divarpus gadiem veikala ēku iegādājies no nu jau aizsaulē aizgājušā uzņēmēja Jāņa Troiča.
Vecākā pārdevēja Māra Artemjeva stāsta, ka pagasta iedzīvotāji veikalā iegādājoties tikai pirmās nepieciešamības pārtikas un rūpniecības preces. Ja izdarāmi lielāki pirkumi, tad viņi mērojot ceļu uz Gulbeni. Vietējie iedzīvotāji galvenokārt pērkot maizi, miltus, gaļas izstrādājumus, sāli, cukuru un tamlīdzīgi.
“Maizi mums pieved katru dienu, izņemot svētdienas. Katru nedēļu tiek papildināts arī citu pārtikas preču klāsts. Sekojam pircēju pieprasījumam, piemēram, gaļas izstrādājumus vedam no tā gaļas pārstrādes uzņēmuma, kura produkciju pircēji ir vairāk iecienījuši. Cilvēki iegādājas arī rūpniecības preces, piemēram, saimniecības pastas, veļas pulverus, saimniecības ziepes, gadās, ka, lai nevajadzētu braukt uz Gulbeni, pērk arī zobu pastas un zobu birstes,” stāsta vecākā pārdevēja. Viņa nenoliedz, ka dažkārt veikalā neesot vienas vai otras pieprasītās preces, jo tā izpirkta, tāpēc, iespējams, ka viens otrs pircējs varot arī būt neapmierināts. Tā gadoties tad, ja preces pievestas nedēļas sākumā, bet līdz beigām to plauktā vairs nav.
To atzina arī pagastā sastaptie iedzīvotāji un sieviete, kas šinīs dienās zvanīja laikrakstam “Dzirkstele” redakciju, paužot sašutumu, ka veikalā ir maza preču izvēle un nav nopērkama pat tāda pirmās nepieciešamības prece kā tualetes papīrs. Dienu pēc šā zvana pārliecinājāmies, ka tas veikala plauktā bija.
“Veikalā lielākoties pērku tikai maizi un margarīnu. Iegādātos arī cukuru, bet tas ir ļoti dārgs – kilograms maksā 0,82 latus. Gulbenē to varu nopirkt par 0,57 latiem. Veikalā preces ir ne tikai dārgas, bet to bieži vien nav, piemēram, cukura un sāls,” ievērojusi Līgo pagasta iedzīvotāja Iveta Rudzīte. “Kad tikko ir bijis preču pievedums, tad plaukti un vitrīnas ir pilnāki, bet ļoti bieži tie ir tukši un preču izvēle – maza. Augstās preču cenas ir tās, kas pagasta ļaudis dzen uz Gulbeni iepirkties. Dārgs ir ne tikai cukurs, arī maize maksā dārgi, bet, aizbraucot uz pilsētu, tur iespējams izvēlēties lētāku. Pārtikas produkti varētu maksāt mazāk. Ja tā būtu, manuprāt, palielinātos preču apgrozījums un veikala saimnieki ar to būtu tikai ieguvēji,” līdzīgi uzskata arī Inga no Līgo pagasta.
Situāciju veikalā skaidro jurists Jānis Sēbriņš, kas tirdzniecības uzņēmuma īpašniekam palīdz kārtot ar veikalu saistītos juridiskos jautājumus. “Iedzīvotāji pieprasīja, lai veikalā būtu limonāde. Tagad viņiem to vairs negribas, lūk, tur stāv “iesaldēta” nauda. Pagājušajā pavasarī prasīja gumijas zābakus. Tā tie tur plauktā stāv. Lai lauku veikals varētu pastāvēt, ir nepieciešama preču aprite. Ja viens cilvēks pasūta pudeli limonādes, piegādātājs vienu nekad nevedīs. Katru mēnesi mēs norakstām desas, gaļu un zivis apmēram par 50 līdz 60 latiem. Tāpat ir ar ļoti daudzām precēm. Problēmas nerodas ar pircējiem, kas iegādājas pārtikas preces. Diemžēl Līgo pagasta iedzīvotāju pirktspēja ir tāda, kāda tā ir. Te uztaisīt universālveikalu nav lietderīgi. Šis ir lauku tirdzniecības uzņēmums. Ja mēs paši ceptu maizi un pīrāgus, kautu cūkas, ja veikalā strādātu tikai tā īpašnieka ģimene, tad viss būtu citādāk,” saka J.Sēbriņš.
Gan vecākā pārdevēja, gan veikala īpašnieks Ē.Jansons domā, ka Līgo pagastā pilnībā pietiek ar vienu tirdzniecības uzņēmumu, jo ikdienā pircēju tajā ir samērā maz, arī skaitliski pagastā iedzīvotāju nav daudz. Dažādas ir arī viņu materiālās iespējas. M.Artemjeva ievērojusi, ka mēneša beigās preču apgrozījums īpaši samazinās, bet palielinās pirmajā pusē, kad cilvēki saņem algu, pensiju, bērnu kopšanas pabalstu un tamlīdzīgi.
Sākotnēji veikalā bijušas nodarbinātas trīs pārdevējas, tagad strādā divas. Mainījies arī tirdzniecības uzņēmuma darba laiks. Savulaik tas bijis atvērts pircējiem no pulksten 8.00 līdz 22.00, tagad tas strādā līdz pulksten 19.00.
