Līgo pagasta “Viesturu” māju saimniece Veneranda Muižniece jau vairākus gadu desmitus krāj akmeņus, kuriem daba piešķīrusi neparastu formu.
Līgo pagasta “Viesturu” māju saimniece Veneranda Muižniece jau vairākus gadu desmitus krāj akmeņus, kuriem daba piešķīrusi neparastu formu.
Vienam šādam veidojumam akmeņu vācēja devusi plaši pazīstamā politiķa Alfreda Rubika vārdu.
“Man nav pret Rubiku ne labas, ne ļaunas attieksmes. Cilvēks kā cilvēks. Normāls. Esmu pret viņu neitrāla, jo par politiku neinteresējos. Taču akmenī saskatīju līdzību tieši ar šo cilvēku. Tāpēc arī akmenim devu Rubika vārdu,” saka Veneranda. Lūgta parādīt, kurš tieši ir Rubiks no viņas dārzā esošajiem akmeņu tūkstošiem, Veneranda sākumā apmulst. Taču virziens pa kreisi, kurp viņa dodas meklēt Rubiku, ir īstais. Drīz vien sieviete iznes viņu – nošķeltu akmeni, kura virspuse patiesi atgādina Rubika gudram cilvēkam raksturīgo galvaskausa formu. Varētu teikt, ka šī forma vienlaikus atgādina arī Ļeņina pakausi.
Maijā akmeņu kolekcionāre svinēs 70. dzimšanas dienu. Mūžā pieredzētas dažādas politiskās sistēmas, satikti dažādi cilvēki. Prātā un sirdī palikuši tieši cilvēki, neņemot vērā viņu saistību ar politiku.
Veneranda vēlētos izveidot publiski pieejamu muzeju, kura ekspozīcijā būtu Līgo tīrumos savāktie akmeņi.
“Re, vai tad šis akmentiņš neizskatās pēc maza bērna pēdiņas? Visus piecus pirkstiņus var saskaitīt,” saka saimniece, rādot arī citus akmeņus: maizes klaipus, dzīvniekus, pasaku tēlus (piemēram, Lutausi), gleznas, sēnes, cepures, cilvēka intīmās vietas, pieminekļus cilvēkiem, arī konkrētām personām.
“Lūk, akmens, kas līdzīgs pūcītei. Ja šajā dobumā ielej ūdeni, tad izskatās pēc actiņas, kas spīd. Šis akmens ir ārstniecisks. Es pati nezināju, jo neprotu saskatīt akmeņu starojumu. Akmeņu kolekcionārs Strautiņu Vilnis no Lubānas man pastāstīja. Šajā akmens dobumā jāielej ūdens, tam tur jānostāv diennakti, un tad ar to var apslacīt sāpošas vietas, seju. Ūdens būs dziedniecisks,” saka Veneranda.
Starp mīļākajiem akmentiņiem Venerandai ir akmens, kas atgādina padomju gadu bijušo Līgo partorgu Uldi Tilgasu, kurš nu jau viņsaulē. “Re, viņam ir taisni tāds deguns, kāds bija Tilgasam. Viņš bija feins cilvēks. Par šo akmeni viņš pats zināja. Daudzi zināja, ka Venerandai dārzā ir Tilgass. Bet viņš pats to neņēma ļaunā,” stāsta namamāte.
Pie ieejas Venerandas akmeņu laukā katru sagaida akmens cilvēciņš ar atplestām rokām. “Kad es eju pa tīrumu, pa ceļu, akmeņi paši man nāk pretī. Es tos atrodu visur un jebkurā gadalaikā,” lepni saka namamāte.
