Gribu teikt katram Latvijas iedzīvotājam: padomā, cik ilgi pazemosim savu valodu! Kāpēc mums ir jārunā krievu valodā, ja esam latvieši? Ak, “ņepoņimaju” Tad mācies! Esi atbraucis uz citu valsti, tad cieni arī valsts valodu! Man viena krievu sieva teica tā: “Nam ņenada vaš sobačij jazik.” Biju šokēta: dzīvo te, bet šitā zākā latviešu tautu, salīdzinot ar suņiem! Dusmās teicu: brauc uz savu “fāterlandi”, ko meklē pie suņiem? Atbilde bija: nenormāla (“dura”)! Nu tad, mīļie tautieši, kā lai es cienu tādus cilvēkus? Jā, esmu pensionāre, bet Dieviņš prātu vēl saglabājis. Uzaugusi nabadzībā, arī tagad knapi galus savelku kopā, bet neko nevienam neesmu prasījusi, kā ir, tā iztieku.
Šoreiz gan gribu lūgt saviem tautiešiem: nepiekāpsimies krievu iegribām un neizdabāsim viņu regulām! Viņi ir iegājuši mūsu valstī, tad lai ciena arī valodu! Nu nerunāsim svešā valodā, mums taču ir sava Latvija un latviešu valoda. Ja zaudēsim valodu, kas tā būs par Latviju? Būsim vienoti, stipri kā toreiz – barikādēs, iesim un vienbalsīgi balsosim pret krievu valodu kā otru valsts valodu! Domāju, ka nevienā valstī plašajā pasaulē nav divu valsts valodu. Ceru, ka arī manā dzimtenē pastāvēs tikai un vienīgi viena valsts valoda – latviešu valoda.
Lai Dievs svētī Latviju!
