Septembris ir dzejas laiks. Latvijā turpinās dzejas dienu tradīcija.
Septembris ir dzejas laiks. Latvijā turpinās dzejas dienu tradīcija. Lai gan ASV traģisko notikumu sakarā tās notikušas klusāk. Pie mums, Rankā, nekas par dzejas dienām nevēstīja. Augusts – ziedu laiks, kad rīko ziedu izstādes, balles un citus ziediem veltītus pasākumus. Rankas pagasta izcilā puķkope Vizma Klimanova ar pašas audzētiem ziediem grezno Lejasciema pagasta galveno ielu un ziedu audzēšanas pieredzē dalās ar lejasciemiešiem. Rankā tam trūkst izdomas, vietas un laika. Nav, kas šādus pasākumus organizē. Oktobris ir laiks, kad lauku darbi ir padarīti, beigušies rudenāju tirgi. Rosīties sāk pagasta pašdarbnieki. Diemžēl Rankā nekas par to neliecina. Nav pat grafika, kur iedzīvotāji gūtu informāciju, kad, kur, kādi mākslinieciskās pašdarbības pulciņi darbosies. Interesenti netiek aicināti, tikai kultūras nama apkopēja vienam otram šad tad pastāsta, kas būs.
Rankai visos laikos bijusi liela kultūrbagātība. Ir saglabājušās Piebalgas novada aušanas tradīcijas. Izcilās meistares Velta Sīmane, Olga Beroza, Aina Segle un citas ar saviem darbiem Rankas vārdu nesušas pasaulē, piedaloties dažādās izstādēs ne tikai Latvijā, bet arī aiz valsts robežām,gūstot godalgas. Eiropeiski pārkārtojot kultūras nama telpas, vieta audējām neatradās, lai gan viņas kā pelnrušķītes klusi uzkopa un kurināja telpas, uzposa kultūras nama apkārtni. Tā vietā kultūras nama direktorei darba telpa ir 50, 60 kvadrātmetru liela, ar paklājiem, televizoru, apkopēju un kurinātāju. Aušanas tradīcija ir iznīcināta, tāpat kā koris, deju kolektīvi, dramatiskais kolektīvs un citi, bet katram cilvēkam daba ielikusi pūrā savu pašizteikšanos. Vienam tas ir rūpīgi padarīts darbs, otram vēlme pēc saturīgas atpūtas, dziesmas un dejas, tāpēc rancēnieši dodas uz Jaunpiebalgas kultūras namu, kur ir gaidīti korī un interesantos pulciņos. Rankas kultūrvidi veido viesdiskotēkas ar piebildi uz afišas “Darbosies bufete” vai “Omulībai līdzi ņemiet “groziņu”. Pasākumu norisei palīgā aicina zemessargus, tā rupji pārkāpjot valsts likumdevēju noteikto – “kas rīko pasākumu – atbild par tā norisi”.
Ir aizmirstas tikšanās ar izciliem novadniekiem un citām ievērojamām personībām. Kā nebijušas un mazsvarīgas lietas aizmirstas arī valsts vēstures piemiņas dienas. Piemēram, pērn Lāčplēša diena – 11.novembris. Šajā dienā, braucot no Rīgas, dzīvo vēstures stundu redzējām Ieriķos, svecītes tika aizdegtas Veselavā, Drustos, Jaunpiebalgā, bet, iebraucot Rankā, mūs sagaidīja mēmie un tumšie kultūras nama logi. Kultūras darbinieces aizmirsušas, ka mūs māca vēsture, pilskalni, senču svētvietas, valsts svētki, izcilu latvju dēlu un meitu dzīvesstāsti.
Valstī rit cīņa pret alkohola nodarīto ļaunumu. Valmieras, Jelgavas un citu pilsētu domes pieņem saprātīgus lēmumus, analizē rezultātus. Rankā kultūrvidi un kultūrpolitiku veido ar alkohola piesaisti. Uz “Lielo jubileju balli” veci cilvēki ar trīcošām rokām tiek aicināti, līdzi ņemot groziņu. Par
50 mūža un darba gadiem kā piemiņas velti saņem vecus laikrakstu pielikumus, vecus kalendārus, savu nozīmi zaudējušas grāmatas. Neticami, tomēr skumjš fakts. Ar gandarījumu pagasta avīzē “Rankas Vēstis” lasām Mudītes Šnē rakstu par bibliotekāres A.Bogdanovičas izcilajām darba spējām, bet pagaidām tās manām tikai lauku politiķes darbā, tomēr ceram sagaidīt dzejas dienas, folkloras nedēļu, valodas mēnesi, grāmatu atvēršanas svētkus un citus pasākumus. Varbūt arī M.Šnē pārdomās un izvērtēs nevēlamo ierēdniecisko, pašslavināšanās un pašnoteikšanās auru, centīsies savest kopā pagasta ļaudis. Viegli tas nebūs, bet novēlam, lai turpmāk zeļ un zaļo raibās pupas pazares, pa kurām mēs kopīgi kāpsim lūkoties uz sava novada kultūrvēsturisko vidi.
Bijušie un potenciālie pašdarbnieki
