Jaunievēlētā Valsts prezidenta Andra Bērziņa ierosinājums atradis dzirdīgas ausis. Lai gan izglītības ministrs Rolands Broks iepriekš nebija pat ieminējies, ka vidējās izglītības atestātu vajadzētu iegūt pēc 11.klases beigšanas, tagad par to tiek nopietni spriests un diskutēts. Un atklājas, ka šis jautājums ministrijas dienaskārtībā ir jau sen. Tomēr joprojām trūkst pamatotu argumentu, kas balstītos uz faktu analīzi, nevis pedagogu vai audzēkņu emocijām. Tā, protams, ir problēma, ka daudz jauniešu vēl 19 gadu vecumā sēž skolas solā. Var saprast skolotājus, no kuriem daudzi paliktu bez darba, ja būtu 11, nevis 12 klases. Tomēr nevienam no šiem faktiem nevajadzētu būt izšķirošajam argumentam, lemjot par izglītības reformu.
Kad beidzu vidusskolas 11.klasi, mums izlaidums bija kopā ar 10.klases absolventiem. Arī tāds eksperiments bija, bet čiks vien laikam sanāca. Manuprāt, svarīgāk būtu mainīt mācību programmas. Skolas gados vajadzētu apgūt ne tikai zināšanas, bet arī praktiskas lietas, turklāt saistot teoriju ar praksi. Tad nebūs jājautā – kam man tas jāzina. Ir vieglāk sākt patstāvīgu dzīvi, ja ir gūtas iemaņas ēdienu gatavošanā, ugunskura iekuršanā un dažādu lietu izgatavošanā no koka. To visu un vēl daudz ko citu apgūst Norvēģijas skolās. Savukārt Zviedrijas skolās sāks mācīt ķīniešu valodu. Turpretim Latvijā lielākā daļa skolu beidzēju neprot krieviski. Centralizēto eksāmenu rezultāti liecina, ka vairums arī angļu valodu zina vāji.
