Rīt, 26.augustā, pulksten 15.00 Valmieras rajona Ramatas pagasta “Līčos” Raimonds Pauls muzikālajā centrā aicina uz koncertu “Nāk rudentiņis”.
Rīt, 26.augustā, pulksten 15.00 Valmieras rajona Ramatas pagasta “Līčos” Raimonds Pauls muzikālajā centrā aicina uz koncertu “Nāk rudentiņis”. Klausītājus gaida no visas Latvijas, jo daudzi vēlas redzēt “Līčus”, kas pagājušajā gadā ieguva Eiropas Kultūras mantojuma dienu karogu kā skaista un sakopta kultūrvide.
“Kad pirmo reizi šurp atbraucu, ieraudzīju nolaistu “miskasti” krāšņā dabas stūrītī. Skolai logu nebija, jumts tecēja… Lēnā garā visu sakopjam. Brīvajā laikā, ko varētu pavadīt pie visa gatava kādā no Baltezera mājām, lielākoties esmu “Līčos”. Kad palieku pa nakti, guļu un klausos īpašu mūziku, ko dzied koki,” stāsta Raimonds Pauls.
Ik reizi, “Līčos” iebraucis, maestro dodas pie svētavota. Tajā mazgājot seju, kļūstot vismaz par pāris gadiem jaunāks. Pērnvasar viņš aktīvi atpūtās “Līčos” – būvēja, krāsoja, laboja un uzlaboja. “Skatos lejā uz Salacu un priecājos, kas par skatu. Saulei rietot, viss krasts spīd kā ar sudraba krāsu notriepts!” viņš jūsmo. Šajā skaistajā vietā R.Pauls kopā ar māksliniekiem noslēdz otro vasaras koncertsezonu. “Tās ir atvadas vasarai, kas man un arī solistiem bijusi vairāk nekā vētraina. Patiesībā jau no janvāra esmu piedalījies jubilejas koncertos, diska “Nekur nav tik labi kā mājās” ierakstā, Jāņos, dziesmu svētkos, Rīgas jubilejas svinībās, “Liepājas dzintarā”, un tagad rīkojam noslēguma koncertu,” komentē R.Pauls.
Dziesmas vienkāršiem klausītājiem
Salacas malā ir estrāde, ko lietus laikā var pārvilkt ar jumtu. Kad ir bezvējš un kluss, tur ir fantastiska akustika. “Nevienā koncertzālē tādas nav!” apgalvo maestro. Koncerta programmas pamatā būs diska “Nekur nav tik labi kā mājās” dziesmas, ko izpilda Marija Naumova, Ance Krauze un Normunds Rutulis. Piedalīsies arī Jānis Paukštello, Viktors Lapčenoks, Andris Daņiļenko, “Dzeguzīte” un “Dzintariņš”, ar kuriem kopā maestro koncertēja. “Tas ir koncerts mūsu lauku cilvēkiem. Daudziem nepatīk vienkāršie klausītāji, bet es visu laiku esmu strādājis tieši viņiem. Un tie vienmēr ir manos koncertos,” atzīst R.Pauls. Paradoksāli, ka bieži vien maestro pārmet, ka viņa dziesmās “nav ne satura, nekā”. Bet pietiek nodziedāt “Lai slava tam, lai slava tam…”, ko atskaņošanai izvēlējās arī ASV Mičiganas Nacionālās gvardes orķestris, “Viss nāk un aiziet tālumā” vai “Par to”, kā raudāja māte un meita, lai solistu sākto dziesmu turpinātu klausītāji. “Paula mūzika ir latviešu tautas jūtu vēsture – tikko skan dziesma, prātā nāk attiecīgais laikmets, atmiņas krāsojas, izceļot detaļas,” secina Jānis Peters.
Pērn “Līčos” bija apmēram
3 000 klausītāju, bet turpat uz “Ziņģi” bija vairāk nekā divtik. Maestro uzskata, ka koncerti “Līčos” ir tupināmi katru gadu augustā. “Šī vieta nav piemērota desmitiem tūkstošiem cilvēku. Pērn mums pārmeta, ka atbraucējiem līdz estrādei apmēram kilometru ir jāiet kājām,” secina pasākuma koordinatore Mazsalacas kultūras nama direktore Dace Jurka. Viņa domā, ka šim koncertam savdabību piedos “Dzeguzītes” un “Dzintariņa” uzstāšanās. Raimonda Paula iecere ir, ka “Līčos” varētu skanēt arī koru un stīgu mūzika. “Tur ir pateicīga vide un dabiska akustika koriem un vokālistiem. Parasti lielās, ka ir uzstājušies Francijā, Vācijā un Amerikā. Bet maz runā par to, ka tepat Latvijā ir brīnišķīgas vietas,” akcentē R.Pauls.
Prot noturēties “uz pīķa”
Jubilejas koncertprogrammu maestro uzskata par vienu no labākajām, ko līdz šim ir veidojis. Viņš ir gandarīts, ka tajā uzstājas jauni un talantīgi dziedātāji. Veiksmīgs bija arī brauciens uz Izraēlu ar “Māsu Keriju”. “Tagad esam uzaicināti izrādīt “Māsu Keriju” Maskavā šobrīd vienā no labākajiem teātriem,” piebilst maestro. Atpūsties R.Paulam nav izdevies, jo “vajadzēja arī nedaudz pagulēt slimnīcā”. “Bet par to nav vērts runāt. Pārdzīvots ir, redzēsim, kā būs tālāk,” viņš saka. Maestro patīk sākt kaut ko jaunu. Tagad R.Pauls strādā pie Ances Krauzes soloprogrammas. “Esam viens otru iepazinuši, un apņēmos izveidot lielu solokoncertu programmu. To varēs dzirdēt apmēram novembra vidū,” atklāj R.Pauls.
Maestro ir atradis gandrīz visus jaunos talantus, kas turpina vai arī pārtraukuši solistu gaitas. Viņš atceras, kā Viktors Lapčenoks uznāca uz skatuves, “nezinādams, uz kuri pusi kāju spert”. Un viņš joprojām dzied maestro dziesmas. “Jauno ir viegli nolikt uz pjedestāla, bet tikpat viegli viņu var nogāzt. Tie, kas bijuši uz skatuves, saprot, ka tikai ar nežēlīgu darbu var kaut ko panākt. Kamēr vien varēšu, līdīšu laukā uz skatuves un mēģināšu kaut ko darīt,” norāda R.Pauls. Viņš uzsver, ka grūtākais ir nevis tikt “uz pīķa”, bet tur noturēties. R.Pauls vadās pēc intuīcijas – ko gaida klausītāji. Bet tas ir arī regulārs darbs un jaunā meklējumi.
“Man nāvīgi patīk pirmsākums. Tad jūtos kā zivs ūdenī. Man tie ir jaunu mākslinieku un dziedātāju meklējumi. Tāpēc man ir laimējies kaut ar nelieliem pārtraukumiem publikai šo to jaunu dāvāt,” klāsta maestro.
Svarīgas ir trīs lietas
Raimonds Pauls ir radījis vairāk par tūkstoti dziesmu un skaņdarbu. Daudzas no tām ir folklorizējušās. Taču par galveno viņš atzīst to, ka ir izdevies radīt cilvēkiem vajadzīgas melodijas. “Slava un vara ar cilvēkiem dara velns zina ko! Kad mājās pāršķirstu savas mapes un veidoju programmu, jocīgi kļūst. Viss bijušais it kā nostājas acu priekšā. Par savu lielāko kļūdu uzskatu iesaistīšanos politikā,” pārliecināts R.Pauls. Viņaprāt, politika ir cita opera, kur skatuve ir daudz bīstamāka. “Teātrī šauj un dur ar mākslīgiem ieročiem, un pēc izrādes aktieri nāk paklanīties. Bet politikā var arī nepiecelties,” saka maestro.
Viņa dzīvē svarīgas ir trīs lietas. Ne asaras, dziesmas un alus, par ko dzied viņa dziesmā, bet nošu papīrs, zīmulis un mūzikas instruments. “Laime ir mana profesija, kas man nesusi panākumus un sarežģījumus. Tāpēc arī turpmāk sēdēšu pie klavierēm,” saka R.Pauls.
