Limbažu rajonā nomedītai meža cūkai sākotnējās laboratoriskās analīzes apstiprinājušas saslimšanu ar klasisko cūku mēri, kaut arī dzīvniekam nav bijis tipisko klīnisko (ārējo) šīs slimības pazīmju.
Limbažu rajonā nomedītai meža cūkai sākotnējās laboratoriskās analīzes apstiprinājušas saslimšanu ar klasisko cūku mēri, kaut arī dzīvniekam nav bijis tipisko klīnisko (ārējo) šīs slimības pazīmju.
Meža cūkai vēl veic padziļinātas analīzes. Tikmēr Limbažu un Cēsu rajonā sešos pagastos numurē visas mājas cūkas un ņem no tām asinis paraugu analīžu veikšanai. Pagaidām nav apstiprinājies, ka kāds no šiem dzīvniekiem būtu slims ar klasisko cūku mēri.
“Bažas ir. Mums ir jābūt uzmanīgiem saskarē ar meža dzīvniekiem,” saka Pārtikas un veterinārā dienesta Gulbenes pārvaldes epizootoloģe Irēna Zvanere. Oficiāli meža cūku medību sezona ir beigusies. It kā nebūtu pamata bažām, ka kāds mājās var pārnest šo medījumu, kas var izrādīties inficēts dzīvnieks. Bet ja nu malumednieks nomedī meža cūku?
“Lauku mājās būtu jāuzmanās, darbojoties ar nomedīta dzīvnieka gaļu. Samazgas būtu jāvāra vai jādezinficē, trauki un nazis, ar kuru sadala gaļu, – tāpat. Svarīgi, lai pie mājlopiem kūtī nenonāktu nekas no netīrā ūdens, meža dzīvnieku asinīm,” saka I.Zvanere.
Pēdējais meža cūku saslimšanas gadījums ar klasisko cūku mēri Latvijā atklāts 1992.gadā, bet mājas cūkas pēdējo reizi ar šo slimību slimoja 1996.gadā. Līdz 2002.gadam meža cūkas vakcinēja pret klasisko cūku mēri, taču vakcināciju pārtrauca, jo 10 gadus netika konstatēts neviens dzīvnieku saslimšanas gadījums. Klasiskais cūku mēris nav cilvēkiem bīstama slimība, taču tā var radīt saimniecībām un valstij lielus ekonomiskos zaudējumus, jo jālikvidē visi slimie dzīvnieki.
