Lejasciema pagasta kultūrvēsturiskā mantojuma centra izstāžu zālē ir apskatāma pagasta čaklo rokdarbnieču darbu izstāde, kas guvusi lielu apmeklētāju atsaucību. Tajā ar saviem rokdarbiem – apgleznotām zīda šallēm, izšuvumiem, adījumiem, tamborējumiem, mezglojumiem, filcējumiem, pērļu rotaslietām, dekupētiem traukiem un citu pārsteidz vairāk nekā 20 lejasciemietes. Daži darbi tieši no izstādes jau paspējuši aizceļot uz Maskavu. Tos iegādājušies maskavieši, kuri kopā ar novadnieci Maiju Kūli apskatījuši izstādi. Starp rokdarbniecēm ir arī Anita Preimate, kura soli pa solim apgūst arvien jaunas dažādu rokdarbu darināšanas tehnikas. Viņa uzskata, ka katra sieviete vēlas ar kaut ko atšķirties no citām.
“Es jau vēl tikai pamazām mācos. Pati sev uz dzimšanas dienu uzdāvināju Līvas Kalniņas lielo rokasgrāmatu “Rokdarbi”, kurā ir daudz labu, mūsdienīgu ideju, kuras gribas īstenot. Kamēr vēl nav sākušies pavasara darbi, esmu apņēmusies apgūt filcēšanu un šaļļu tapošanu,” stāsta Anita. Istabā uz galda rindojas pavisam neliela daļa no viņas rokdarbiem, jo vairāki patlaban atrodas izstādē, bet pārējie uzdāvināti radiniekiem, draugiem un paziņām. Arī vakar, kad ciemojāmies pie Anitas, viņa laipni izrādīja pašas gatavotās dāvanas, ko tās pašas dienas pievakarē saņems viņai mīļi cilvēki. Uz pagājušajiem Ziemassvētkiem Anita tuviniekus pārsteigusi ar pašas apgleznotām un aprakstītām krūzītēm.
Viņa darbojas arī interešu grupā “Puķuzirnis”, kurā pagasta puķu audzētājas apvienojusi dārza īpašniece Inta Balode. Vasarā brīvais laiks tiek veltīts rosībai dārzā, bet ziemā meklētas idejas, kā sevi nodarbināt garajos vakaros.
Ziedi, rotas un žabo
“Man patīk darināt nelielus darbus,” saka Anita un citu pie cita rindo no zīda, organzas un šifona gatavotus ziedus dažādās krāsās. Viņa smejas, ka tagad katram tērpam varot rast pieskaņotu ziedu. “Sanācām kopā sešas sievas, uzaicinājām ciemos Daigu Kalinku no Stāķiem, lai ierāda šo prasmi, un ķērāmies pie auduma ziedu gatavošanas. Viens vakars, un trīs ziedi gatavi.” Gan pērles, gan piespraudes, gan dažādus citus rotājumiem būtiskus sīkumus Anita pērk veikalos Gulbenē, Alūksnē un citviet. Ziedi “uzzied” ne tikai pie tērpiem, bet daži gatavoti arī tā, lai varētu tos izmantot kā galvasrotu. Virtuves gaišākajā vietā Anita izraudzījusi savu rokdarbu darbnīcu. Tur rasta vieta arī kastei, kur glabājas dažnedažādas pērles, ķēdīšu fragmenti, bumbiņas, āķīši un cits. Ļaujot vaļu iztēlei, no visa tā top skaisti auskari, kaklarotas un pērļu piespraudes. Šogad Anita pati apguvusi arī žabo darināšanu, izmantojot dažādu krāsu mežģīnes un papildinot tās ar pašas gatavotajām piespraudēm. “Nezinu, kā citi gatavo žabo, bet es pati visu izdomāju. Žabo var adīt arī no tā sauktās volāndzijas. Tad adījumam jābūt ciešākam, nekā no tās adot šalli un cepuri. Dzija atgādina lentīti, kas gatavota no marles. Darbs ar volāndziju ir piņķerīgs un laikietilpīgs. Man tas ne īpaši patika, lai gan rezultāts ir labs,” vērtē Anita. Dekupāžas tehnikā viņa spējusi baltus traukus pārvērst krāsainā priekā, ņemot talkā salvetes, PVA līmi un otiņu.
Apgleznotas šalles un garšīgi pušķi
“Man ļoti patīk apgleznot zīdu. Jo vairāk ar to nodarbojos, jo labāk izdodas. Kad pirmo reizi mēģināju apgleznot zīdu, sapratu, ka tur nav nekā tāda, ko nevarētu apgūt ikviena sieviete,” uzskata Anita. Viņas šalles priecē ar izdomu un krāsu saskaņu, kad viens tonis it kā nemanāmi pāriet otrā.
Arī Anitas gatavoto konfekšu pušķu daudzveidība ir liela. “Esmu gatavojusi ne tikai konfekšu ežus, bet arī pušķus kā ziedus. Godīgi jāteic, ka sevišķi lielu darbu tajos neielieku, īpaši tad, ja tas jāveido pēc pasūtījuma, jo ir jāņem vērā cilvēku pirktspēja. Pavisam nesen pēc pasūtījuma gatavoju saulespuķi no konfektēm. Lejasciema vidusskolas skolēni tādu žetonu vakarā dāvināja savai audzinātājai. Ziedlapiņas veidoju no kreppapīra, bet vidiņš bija no konfektēm. Konfekšu ežiem labāk iesaku izmantot karameles, jo tās nav tik garas kā šokolādes konfektes, kā arī ir stingrākas. Vispirms no kartona izgriežu pamatni, tās vienā galā piegriežot arī dzīvnieka purniņu. Tad no salvetes veidoju eža ķermeņa formu. To visu no vienas vietas kārtu kārtām nolīmēju ar konfektēm. Purniņu notinu ar dziju. Konfekšu pušķiem idejas it kā rodas pašas no sevis. Ne jau vienmēr pēc tām jārauga tikai grāmatā,” stāsta Anita. Interesantus pušķus varot veidot, izmantojot, piemēram, sūkājamās konfektes uz kociņa. Dekoratīvs un arī kārdinoši garšīgs būšot vainags no dražejkonfektēm.
“Man gribas visu zināt, jo vēl ir tik daudz nezināma. Protams, materiālu iegāde prasa savu naudas tiesu, tomēr tas nav tik dārgi, kā pirkt veikalā. Protams, bagāta ar saviem darinājumiem nekļūšu. Šis vairāk ir kā vaļasprieks, kurā esmu gatava dalīties arī ar citiem, ja vien kādam ir vēlēšanās,” saka Anita.
