Kā ar mežu aizaugušu tīrumu piereģistrēt par mežu? Vispirms jāatgādina, ka Meža likums nosaka, ka meža īpašnieks ir atbildīgs par valsts meža dienestam iesniegtās inventarizācijas datu patiesumu.
Kā ar mežu aizaugušu tīrumu piereģistrēt par mežu?
Vispirms jāatgādina, ka Meža likums nosaka, ka meža īpašnieks ir atbildīgs par valsts meža dienestam iesniegtās inventarizācijas datu patiesumu. Viņam arī jāseko, kādus zemes lietojuma veidus plānā uzrāda mērnieks. Jā platībā ir dabiski ar mežu aizaugušas lauksaimniecības zemes platības, un saimnieks grib tās ieskaitīt mežā, nepieciešama reģionālās lauksaimniecības pārvaldes rakstiska atļauja šai lauksaimniecības zemes transformēšanai meža zemē. Ja inventarizācijas dokumentos meža platības atšķiras no platības zemes plānā, jāiesniedz pieteikums valsts zemes dienestā par zemes lietojuma veidu izmaiņu plānā.
Vai vienmēr nepieciešams meža apsaimniekošanas projekts?
Bet – kā citādi? Bez tā mežā nekādi saimnieciskie darbi nav atļauti. Projektu pēc meža īpašnieka pieprasījuma izstrādā licencēts meža taksators. Īpašnieka pienākums ir taksatoru ar savas zemes robežām iepazīstināt dabā.
Saskaņā ar Zemkopības ministrijas apstiprinātajiem meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumiem, visas inventarizācijas lietas dabā jāpārbauda arī valsts meža dienesta darbiniekiem. Tas jāizdara mēneša laikā kopš brīža, kad inventarizācijas lietu reģistrē virsmežniecībā. Minētie noteikumi nosaka, ka valsts meža dienests inventarizācijas datus nepieņem, ja:
* inventarizācijas saturs neatbilst šo noteikumu prasībām;
* pārbaudē konstatēts, ka taksācijas elementu un nogabalu izdalīšanas precizitāte pārsniedz normatīvajos aktos noteikto pieļaujamo novirzi vai tie neatbilst klasifikatoriem;
*konstatēta meža zemju plāna un nogabala aprakstošo datu neatbilstība.
Veicot meža inventarizāciju, jāievēro un jāsaglabā dabas aizsardzības pazīmes konkrētos nogabalos. Piemēram, pazīme “izcirtums”, jo platību par apmežotu drīkst atzīt tikai meža dienesta darbinieki pēc tam, kad meža īpašnieks veicis visus nepieciešamos atjaunošanas pasākumus. Savukārt dabas aizsardzības pazīmes, kas nosaka dažādus saimnieciskas darbības ierobežojumus, var atcelt tikai eksperts, kas pārzina konkrēto jomu.
Visi taksatori, kas pārstāv licencētas privātas firmas, zina šīs prasības un ir atbildīgi par to ievērošanu. Un tomēr der atcerēties, ka meža īpašnieks, pasūtot taksāciju, maksā naudu, tādēļ būtu arī jāseko, kā darbu veic. Līdz ar to mazināsies arī īpašnieku, zemes dienesta un meža dienestu konflikti.
