Daukstu pagasta sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Druvenieki J” ekspluatācijā nodota kalte zāģmateriālu žāvēšanai.
Daukstu pagasta sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Druvenieki J” ekspluatācijā nodota kalte zāģmateriālu žāvēšanai.
Jaunā kalte samazinās līdzšinējās izmaksas, palielinās preces vērtību, ļaujot par desmit procentiem palielināt apgrozījumu un iekarot drošu vietu kokmateriālu tirgū.
“Pirms tam zāģmateriālus vedām kaltēt uz Madonu, kur nomājām kalti. Tas bija ekonomiski neizdevīgi. Jaunajā kaltē vienā reizē iespējams izkaltēt 100 kubikmetrus kokmateriālu. Kaltes apkurināšanai par 11 000 latiem iegādājāmies firmas “Santekss” ražoto apkures katlu. Tā kurināšanai izmantojam skaidas un nomaļus. Krāsni apkalpo četri kurinātāji. Kaltes aprīkojums iegādāts firmā “INOSS”,” stāsta SIA “Druvenieki J” viens no dibinātājiem Ivo Cepurītis.
Kaltes iegādei pirms tam izstrādāts projekts, kas iesniegts Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības atbalsta programmā un guvis finansiālu atbalstu. Tās vadība ir automatizēta, tāpēc iespējams ievērot precīzu temperatūras režīmu, noteikt mitruma procentu un tamlīdzīgi. Vasaras mēnešos kaltēšanas process ilgst trīs, bet ziemā – piecas dienas.
Kokapstrādes uzņēmums kādreizējā sovhoza “Stari” liellopu kompleksa ēkās, kas atrodas blakām Staru mototrasei, izveidojies pirms trīs gadiem. Tā dibinātāji ir trīs uzņēmīgi cilvēki, kam vienlīdz būtiska ir jaunu darba vietu radīšana pagasta cilvēkiem un gulbeniešiem. Šobrīd ražotnē nodarbināti 37 strādnieki, kuru skaits mainās atkarībā no sezonas un pašu atbildības pret uzticētajiem pienākumiem.
“Mēnesī pārstrādei iepērkam apmēram 800 kubikmetrus apaļkoku. Piesakāmies arī cirsmu izsolē un esam pārliecinājušies, ka nelielam kokmateriālu pārstrādes uzņēmumam pie cirsmas nav viegli tikt, jo jāiztur konkurence ar lielajiem uzņēmumiem. Mums tas ir “Gaujas koks”, kas atrodas Stāķos un nemitīgi palielina ražošanas apjomu. Jūtama arī kokmateriālu pārstrādes uzņēmuma, kas atrodas Valkas rajona Launkalnē, ietekme. Tāpēc, lai pastāvētu konkurences apstākļos, mums jādomā par kokmateriālu tālāku pārstrādi, jo šobrīd zāģējam tikai dēļus,” stāsta I.Cepurītis.
Šīs ieceres īstenošanai ir iegādāta viena ēvele, ko drīzumā sagatavos darbam.
Šobrīd uzņēmums zāģmateriālus realizē vietējā tirgū, sadarbojoties ar uzpircējiem, kas produkciju eksportē tālāk. Mēnesī realizē apmēram 400 kubikmetrus zāģmateriālu.
“Pārstrādājam galvenokārt skuju kokus un bērzu, jo ar egli un priedi var strādāt visu gadu, bet bērzam ir tā dēvētais “klusais” periods. Tuvākā nākotnē esam iecerējuši izveidot arī galdniecību, lai sāktu gatavot, piemēram, mēbeļu sagataves un tamlīdzīgi. Kavēties nevar, jo jāpilnveido ražošanas attīstība, lai gan arī trīs gados esam iespējuši daudz paveikt. Ir sarūpētas nepieciešamās iekārtas – lentzāģi, nomaļzāģis “ezis” un cits,” stāsta I. Cepurītis.
Mazo kokapstrādes uzņēmumu nākotni konkurences apstākļos viņš saskata konkrētā ražotnes specializācijā.
“Šādi uzņēmumi kā mūsējais ir nepieciešami cilvēkiem, jo rada iespēju strādāt un nopelnīt. Lieljaudas uzņēmumos ražošanas procesi ir automatizēti, bet tas izskauž roku darbu,” uzskata I.Cepurītis.
