Līgo pagasta SIA “Kurzemnieki V” saimniece Valda Āboliņa uzskata, ka nav salīdzināmas cenas, par kādām šobrīd no ražotājiem tiek iepirkta lauksaimniecības produkcija, ar tiem izdevumiem, ar kādiem jārēķinās zemniekam.
“Manā saimniecībā ir 14 slaucamas govis un jaunlopi – ataudzējamās teles. Pārstrādei uz akciju sabiedrību “Cesvaines piens” nosūtu augstākā labuma pienu, bet par katru tā kilogramu saņemu tikai 15 santīmus. Būtībā tā ir piena atdošana gandrīz par velti. Cesvainei pienu nodod divas pagasta lielākās saimniecības un es. Ja agrāk, aprēķinot samaksu, ņēma vērā piena tauku bāzi un citus rādītājus, tad šodien ir tikai šie nemainīgi noteiktie 15 santīmi,” stāsta zemniece.
Lai iegūtu augstākā labuma produkciju, nelielā “Kurzemnieku” kūts ir aprīkota ar piena vadu un mūsdienīgu dzesēšanas iekārtu.
Par visu ir jāmaksā
“Kurzemnieki V” ir neliela saimniecība, tāpēc Valda ļoti rūpīgi plāno visus ar to saistītos izdevumus.
“Nav jau tā, ka neko nepērku, lai dažādotu lopbarību, bet lielākoties raušus un kombinēto spēkbarību izbaroju govīm, kas nāk slaucamas. Vasarā ir sarūpēts arī labas kvalitātes siens un skābbarība. Ja būtu vairāk naudas, varētu arī daudz ko vairāk atļauties, bet lopbarība zemniekam nav vienīgā, kas saistās ar izdevumiem,” spriež Valda, kura līdztekus savam darbam zemnieku saimniecībā veic arī šķirnes ganāmpulku pārrauga pienākumus.
Pareizi neesot izvērtēts, vai zemniekam piederoša automašīna ir vai nav dienesta transportlīdzeklis. “Man ir automašīna, kas pirkta līzingā un reģistrēta kā saimniecības īpašums, bet es ar to nebraucu izklaidēties. Braucu kārtot ar saimniecību saistītus darba jautājumus, vedu sāli un spēkbarību, braucu uz servisu. Arī degvielu pērku par savu naudu. Protams, pa ceļam piestāju arī pie kāda veikala. Jā, ar šo auto vedu bērnu uz mūzikas skolu. Kāpēc zemnieks to nevarētu darīt? Vai man tāpēc būtu taksometrs no Gulbenes jāizsauc? Man šo automašīnu neviens nav uzdāvinājis. Ja es par to maksāju un maksāšu vēl trīs gadus, kāda var būt runa par dienesta auto nodokļa uzlikšanu! Dienesta automašīnas nodokli lai nosaka valsts ierēdņiem, ne jau zemniekiem,” Valda neslēpj sašutumu.
Izdzīvot palīdz atbalsta maksājumi
Lielais piena laiks, kad katru dienu no “Kurzemnieku” brūnaļām pārstrādei tiek nodoti vairāk nekā 300 kilogrami piena, ir vasarā. Tad arī saimniecības ienākumi ir lielāki, bet ziemā bez dažādiem valsts un Eiropas atbalsta maksājumiem būtu grūti iztikt. Saimniecībā savulaik ir sarūpēta arī pašiem sava sējmašīna un pļaujmašīna un cita tehnika. Graudus pēdējā laikā “Kurzemnieki” pērk no cita pagasta zemnieka. Atzinīgus vārdus Valda velta arī Līgo pagasta pašvaldībai, kas ļauj izmantot tās šķūni siena novietošanai, jo pašu šķūni savulaik nopostījusi vētra. Vieglākai iztikšanai saimniecībā audzē arī cūkas, ir arī mājputni. Varētu audzēt arī gaļas lopus, tomēr Valda apsvērusi visus ar tiem saistītos izdevumus. “Mums nav tādu apstākļu, lai tos audzētu. Ir vajadzīga jauna nojume, jādomā, kur likt kūtsmēslus, ļoti aukstā laikā jābūt apsildāmām dzirdnēm. Tas nozīmē lielu elektroenerģijas patēriņu, par ko jau šobrīd daudz maksājam un būs jāmaksā vēl vairāk,” uzskata zemniece. Viņa apsvērusi iespēju startēt ar kādu projektu, piemēram, lai modernizētu lauku saimniecību, bet tam ir nepieciešams starta kapitāls, kura “Kurzemniekiem” šobrīd nav.
