Tradicionāli kā jau katru gadu mazdārziņos novērojamā aina – tiklīdz sākas ražas laiks, arī zagļi ir klāt.
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka 22.jūlijā četros no rīta policija saņēma informāciju, ka Litenes ielā 1964.gadā dzimis gulbenietis mazdārziņā zadzis gurķus un tomātus. Garnadzi pamanījis dārza īpašnieks. Gulbenes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors Viesturs Ronis stāsta, ka šī problēma – zagšana mazdārziņos – rudens pusē un tuvojoties ražas novākšanas laikam aktualizējas gadu no gada. Vienmēr atrodas ļaudis, kas cita izaudzēto un sarūpēto bez sirdsapziņas pārmetumiem paņem un lieto kā savu. Nav pamata uzskatīt, ka mazdārziņos “saimnieko” iebraucēji, tie ir tuvāki vai tālāki kaimiņi un vairāk vai mazāk pazīstami mūsu pašu Gulbenes iedzīvotāji.
Tapis pat savs plāns!
Mazdārziņos “Spārītē” rosās to īpašnieki. “Dzirkstele” uzrunā Teterovsku pāri Moniku un Valdi. M.Teterovska atzīst, ka pirmos gurķus šogad ēduši nevis paši, bet gan zagļi. Arī citos gados raža ir zagta. “Ir, kad kartupeļus rok, savukārt kaimiņiem pagājušajā gadā pusi sīpolu aiznesa prom. Citiem paņemtas arī magones. Tie jau nav bērni, kas zog sīpolus, bet gan pieaugušie. Puikas ar riteņiem braukā zemeņu laikā,” stāsta M.Teterovska.
Kādā citā mazdārziņā “Dzirkstele” sastop Zinu, kurai ir savs plāns, kā pasargāt dārzu no zagļiem. “Nevajag kārtīgi izravēt, tad neredzēs, ko var nozagt,” saka Zina, kurai pagājušajā gadā zagļi tomēr pamanījušies izraut un aiznest prom magones, savukārt viņas krustmeitai no dārza aiznests prom liels, skaists ķirbis, bet citiem kaimiņiem – sīpoli. “Šogad nav ne gurķus ņēmuši, ne siltumnīcā līduši, bet citi gan ir apzagti,” stāsta Zina.
Viņa novērojusi, ka bērni klīst pa mazdārziņiem ogu laikā, bet tomātus un gurķus zog tie, kam slinkums pašiem iestādīt. “Ir pietiekami daudz brīvu mazdārziņu, var iet, rakt un stādīt, bet kāpēc to darīt, ja var paņemt jau gatavu? Pagājušajā gadā man vasarnīcu uzlauza. Nekas gan nebija paņemts. Varbūt kāds nakšņoja, kas to lai zina,” stāsta Zina.
Paveicies ir Tatjanai Bogdanovai, jo viņas dārzā zagļi nav viesojušies, lai novāktu ražu. “Bet, ejot uz dārzu, sajūta ir jokaina. Vienmēr domāju, kā būs, jo pagājušajā gadā bija mēģināts uzlauzt vasarnīcas durvis, bet tas nebija izdevies,” stāsta T.Bogdanova.
Kādus pasākumus veic policija?
Ir vairāki iedzīvotāji, kas ražas novākšanas laikā uzturas dārza mājiņās. Ieslēgta gaisma, radio vai televīzijas skaņas zagli attur no viesošanās īpašumā. Policija iesaka padomāt par gaismas sensoru uzstādīšanu vietās, kur tas iespējams. Ir zināmi gadījumi, kad mazdārziņu īpašnieku kooperatīvi izveido patruļas, kas darbojas līdzīgi kā kustība “kaimiņš pieskata kaimiņu”- katru nakti kāds no kooperatīva dalībniekiem uzrauga mazdārziņu teritoriju. Arī sēta un aizslēgti vārtiņi zagli atturēs no “viesošanās” iekoptajā tīrumā, vismaz prasīs papildu laiku. Rāpjoties pāri sētai, zaglis riskē, ka var tikt ātrāk pamanīts, un apgrūtināta būs sazagtā aiznešana. V.Ronis stāsta, ka mazdārziņu teritorijas tiek iekļautas patrulēšanas maršrutos. Iecirkņu inspektori veic preventīvas pārrunas ar iedzīvotājiem. “Aicinām informēt policiju par nepiederošām personām, kas manāmas dārziņu teritorijā. Šo personu dati tiks piefiksēti, un pēc pārrunām ar policijas darbiniekiem viņi zinās, ka ir pamanīti, un ļoti iespējams, ka tas atturēs šos cilvēkus no zādzības veikšanas,” norāda policists.
