Lāsma Antoneviča
Agresija – motivēta iznīcinoša darbība, kas ir pretrunā ar sabiedrībā pastāvošām normām un nodara fizisku vai psiholoģisku kaitējumu. Tā tiek skaidrota viennozīmīgi ar treknu mīnusu vērtējama uzvedība. Kā atzīst psihologi, tā atklājas aizvien jaunākā vecumā un mēdz sagādāt ne mazums rūpju vecākiem, skolotājiem, klasesbiedriem un visai sabiedrībai kopumā. Taču kļūdās tas, kurš iedomājas – lai apkarotu agresiju, pietiks ar uzbļaušanu, morāles lasīšanu vai niknu piezīmi dienasgrāmatā. Bieži vien šādas uzvedības koriģēšana prasa gadus. Turklāt ar nosacījumu, ka sadarbojas visas iesaistītās puses.
Terorizē visu skolu
Vilnis pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados bija īsts klasesbiedru, kā arī lauku skoliņas pedagogu bieds. Palikdams 6. klasē nez kuru gadu, viņš vairs necentās rausties augšup zināšanu kalnā, kas nākotnē, iespējams, nodrošinātu labu karjeru un ienākumus. Tā vietā viņš «spļāva» visiem uz galvas un «demonstrēja» muskuļus. Arī burtiskā nozīmē, jo Vilnis bija augumā labi padevies. Viņš bez grūtībām un liekiem sirdsapziņas pārmetumiem spēja it kā netīšām pagrūst sīkākos skolasbiedrus, izspert priekšā kāju, sadot «pendeli», uzsist knipi, pateikt ko dzēlīgu un par to indīgi zemā balsī ierēkt. Neviens tāpat neuzdrošināsies ko bilst vai aizstāvēt citus. Varēja «norauties»!
No Viļņa baidījās arī visi skolotāji, kurus audzēknis konsekventi uzrunāja uz «tu». Nepadevās vien fizkultūrietis. Viņu augumā raženais puisis tomēr nespēja pārspēt. Pārējiem izredzes stundās ieviest savu kārtību bija diezgan mazas. Īpaši jaunajai mūzikas skolotājai. Viņas stundas Viļņa dēļ izvērtās par īstu cirku. Izgāzies solā, puisis atļāvās mēdīties un kariķēt skolotāju, izgudrot savas melodijas, speciāli dziedāt skaļi un šķībi. Aptrūkstoties iedvesmai, viņš mēdza monotoni klaudzināt ar zīmuli pa galdu.
Dzīšana pie direktora, kā arī piezīmju rakstīšana dienasgrāmatā neko nelīdzēja. Morāles lasīšanu Vilnis laida gar ausīm, bet arī īpaši pretī nerunāja. Ne tāpēc, ka mājās viņu par sliktu uzvedību gaidītu bargs sods. Mammu dēla gaitas skolā neinteresēja. Viņa bija padevusies centienos padarīt Vilni par cilvēku. Ierakās darbā, uz vecāku sapulcēm negāja un uz direktora zvaniem neatbildēja. Šķiet, puisis reizēm bija vienkārši noguris no sava «pārākā» stāvokļa. Vairs nebija, kā priekšā izrādīties.
Jāpiebilst, ka skolu Vilnim tomēr izdevās pabeigt. Pieverot acis, viņu pārcēla nākamajās klasēs, līdz puisi uzreiz no devītās iesauca armijā. Viņa gaitas tur gan beidzās ārkārtīgi skumji – kādā konfliktā tā saucamie «ģedi» Vilni vienkārši nosita…
Problēma jārisina uzreiz
Šajos gados situācija izglītības lauciņā ir mainījusies. Lai gan daudzi uzskata, ka bērniem dotas pārāk plašas tiesības – līdz 9. klasei viņus nevar izslēgt no skolas, nedrīkst fiziski aizskart vai likt pie darba –, iedarbināti citi mehānismi, kas palīdz skolēniem noturēties «rāmī». Jo, protams, bērnu agresīva uzvedība, tieksme «šefot», nepakļauties pieaugušo prasībām, fiziski vai emocionāli aizskart apkārtējos, provocēt citus vai traucēt stundu nekur nav pazudusi. Iespējams, pat kļuvusi izteiktāka.
«Skolā agresīva uzvedība ir diezgan bieži sastopama, bet uzreiz tiek aktīvi reaģēts – vai tas liels vai mazs gadījums,» min skolas psiholoģe Inita Brūvere. Parasti pirmie par iespējamo problēmu signalizējot skolotāji. Tad kopā ar klases audzinātāju tiek skaidrots, kas īsti noticis, un uz sarunu aicināti vecāki, jo ar bērnu vien risināt uzvedības problēmas nav iespējams.
«Vecākiem bieži ir ļoti grūti pieņemt, ka viņi arī varētu būt vainīgi, ka atvases uzvedas agresīvi. Viņi mēģina rast attaisnojumus un, piemēram, meklē vainu vienaudžos, draugos vai sliktā kompānijā. Citi vispār nav pamanījuši piezīmi bērna dienasgrāmatā,» novērojusi psiholoģe. Tomēr, lai agresīvo uzvedību varētu labot, būs nepieciešama cieša skolas atbalsta personāla un ģimenes sadarbība.
Pietiek ar desmit minūtēm
«Ja bērna uzvedība mainījusies, saņemot pirmos signālus no skolas, būtu ļoti svarīgi saprast, kas tajā laikā īsti noticis viņa dzīvē. Iespējams, bijusi šķiršanās, bet vecāki iedomājušies, ka bērnu tas neskar. Atvasīti var ietekmēt arī, piemēram, tēta aizbraukšana uz ārzemēm vai otrādi – līdz šim nav rūpējies par bērnu, bet pēkšņi parādījies viņa dzīvē. Nepiepildīti solījumi,» agresivitātes iemeslus min I.Brūvere, piebilstot, ka tie var būt ļoti dažādi.
Taču novērots, ka visbiežāk agresīvu uzvedību izraisa uzmanības trūkums. Cīnoties par izdzīvošanu, vecāki nereti strādā divos darbos no rīta līdz vakaram. Dažkārt, viņiem aizbraucot uz darbu, bērns vēl guļ, bet atgriežoties – jau devies pie miera, kas viņā audzē vien nemieru un atsvešinātības sajūtu. Lai to novērstu, pietiek kaut ar desmit bērnam kvalitatīvi veltītām minūtēm. Tās var atrast gan brīvdienās, gan pie brokastu galda, gan automašīnā, dodoties uz skolu, stiprināt emocionālo saikni mudina psiholoģe.
Pārāk liela kontrole arī kaitē
Agresivitāti mēdz provocēt arī pārlieku lielas rūpes par bērnu. «Ir vecāki, kas nemitīgi kontrolē savu atvasi – zvana 20 reižu dienā, tincina, vai paēdis, vai izmācījies. Liek pa minūtei atskatīties. Cenšas visu izdarīt bērna vietā. Neļauj viņam pieņemt lēmumus, doties skolas ekskursijās. Vēl 5. – 6. klasē izturas kā pret bērnudārznieku, kurš pats nav spējīgs ne somu sakārtot, ne aiziet uz skolas pasākumu. Tas ir vecāku terors. Bērns no tā laužas ārā, jo jūtas apspiests, un rodas agresija,» tēlo I.Brūvere.
Agresīva uzvedība bieži vien ir raksturīga arī skolēniem, kuri visiem līdzekļiem cenšas kļūt par klases līderiem, zema pašvērtējuma īpašniekiem, kā arī depresīviem bērniem, kuri piedzīvojuši smagu šķiršanos vai zaudējumu. «Meitenes to pārdzīvo vieglāk. Viņas vairāk noslēdzas sevī, kļūst skumīgas. Savukārt zēnos vairojas nemiers un agresija. Kādam vai pat sev iebakstot vai ieskrāpējot, it kā paliek vieglāk,» modelē Inita, vēlreiz aicinot vecākus sadarboties ar skolu, lai uzvedības problēmas risinātu. Agresīva skolēna izolēšana rezultātu nedos, bet tāpat kā fizisks sods tikai vairos dusmas un vardarbību.
Faktori, kas sekmē agresīvu uzvedību
Audzināšanas īpatnības (pārāk liela aprūpe vai uzmanības deficīts)
Ģimenes locekļu agresīva uzvedība, bērna fiziska sodīšana, brāļu un māsu greizsirdīga un cietsirdīga uzvedība
Bieži vecāku vai citu ģimenes locekļu strīdi
Nesaskaņotas un pretrunīgas vecāku prasības, uzvedības normu trūkums, nav noteiktas dienas kārtības
Nelabvēlīgi sociālie apstākļi ģimenē, nav iespējas pabūt vienam
Aizraušanās ar televīzijas skatīšanos vai datorspēlēm
Psihiskas saslimšanas
Bērna rakstura, temperamenta īpatnības
Par agresivitāti liecina
Sākumskolas bērniem
Bieži zaudē kontroli pār sevi
Bieži strīdas, lamājas ar citiem bērniem un pieaugušajiem
Tīši kaitina pieaugušos, atsakoties pildīt viņu lūgumus
Parasti vaino citus savā uzvedībā un kļūdās
Ir skaudīgi un aizdomīgi
Bieži dusmojas un kaujas
Pusaudžiem
Verbāli, ar acu skatiem un žestiem draud citiem cilvēkiem
Ir kaušanās iniciatori
Kaujoties izmanto priekšmetus, kas spēj ievainot citus
Fiziski cietsirdīgi attiecībā pret citiem cilvēkiem un dzīvniekiem
Apzog cilvēku, kas viņam nepatīk
Tīši bojā mantas
Nodarbojas ar šantāžu un izspiešanu
Klaiņo, bēg no mājām, neattaisnoti kavē skolu
Pieaugušo rīcība, kas vairo agresiju
Balss pacelšana, draudošs tonis
Varas demonstrēšana
Agresīvas pozas un žesti
Sarkasms, ironija un izsmiekls
Bērna personības negatīvs vērtējums, salīdzināšana ar citiem
Fiziska spēka izmantošana
Nepiederoši cilvēku iesaistīšana konfliktā
Morāles lasīšana
