Desmit gadu darbu Apes pašvaldībā varu raksturot kā pamatu likšanu. Ir pabeigta lauku zemes reforma, bet pilsētā zemes reforma vēl turpinās.
Desmit gadu darbu Apes pašvaldībā varu raksturot kā pamatu likšanu. Ir pabeigta lauku zemes reforma, bet pilsētā zemes reforma vēl turpinās.
Izstrādāts Apes attīstības plāns nākamajiem desmit gadiem. Ar Somijas valdības atbalstu sagatavots kanalizācijas un ūdenssaimniecības attīstības izpētes projekts “800+”, kas tiks realizēts tuvākajos gados. Ir cerība saņemt finansējumu arī atkritumu apsaimniekošanas projektam “Maliena”, kurā Apes dome ir iesaistījusies.
Attīstīsies kā kūrortpilsēta
Pašvaldības, kas lauku teritoriju pievienojušas nesen, Api min citām par paraugu. Apes pilsētai lauku teritorija ir jau no 1957. gada. Galvenā priekšrocība ir izvēles iespējas. Iedzīvotāji var dzīvot pilsētā un izmantot iestāžu pakalpojumus, bet strādāt laukos vai arī iekopt tur piemājas saimniecību un dārzu. Lauku teritorija ir maz apdzīvota, taču tas nenozīmē, ka tā nav apgūta. Lielākas zemnieku saimniecības ir apmēram desmit, maz ir uzņēmumu. “Darbs un co” un vēl pāris zemnieku saimniecību nodarbojas ar kokapstrādi. Māla un dolomīta resursi pagaidām netiek izmantoti.
Esmu novērojis, ka Apē labi jūtas bērni un pensionāri, kā arī atpūtnieki, kas atbrauc vasarā ciemoties. Acīmredzot tā ir pilsētas attīstības perspektīva – piedāvāt relaksācijas iespējas. Ir jāveido apmešanās vietas un naktsmītnes. Pagaidām ir tikai viena viesu māja, bet tāda var būt gandrīz katrā lauku sētā. Darbs kopā ar igauņu kolēģiem projektā “Daba bez robežām” apliecina, ka tūrisms var būt dažāds un vienmēr nav nepieciešamas labiekārtotas naktsmītnes. Robežas tuvums varētu būt pluss tūrisma attīstībā, ja to varētu šķērsot bez problēmām.
Žēl, ka pazūd pagasti
Jāšaubās, vai Latvijā vajadzētu mazāk par 100 pašvaldībām. Tad katras pašvaldības teritorija nebūtu no centra pārskatāma. Iespējams, ka nākotnē tā būs. Bet pagaidām, kamēr nav pabeigtas reformas un cilvēkiem ir daudz lietu jākārto pašvaldībās, tas nav iespējams. Apes lauku teritorija ir izveidota, pievienojot Jaunrozes un daļu Jaunlaicenes pagasta. Ja teritorija kļūs vēl lielāka, pilsētai tas neko būtiski nemainīs, taču ir iespējams, ka no kartes pazudīs kāds pagasts. Tā jau ir noticis ar manu dzimto Jaunrozes pagastu. Tā pazūd unikāla kultūrvēsturiska vide, kas raksturīga tikai vienai apdzīvotai vietai.
Par galveno plusu administratīvi teritoriālajai reformai min pārvaldes izdevumu samazināšanos. Esmu bijis Kandavas novadā. Tur pagastos ir algoti pārvaldnieki, bet Kandavas domē ir lielāks darbinieku skaits, nekā bija. Saglabājas arī kancelejas izdevumi. Centralizēta ir grāmatvedība. Kopējais budžets uz vienu iedzīvotāju ir tāds pats kā iepriekš. Tiesa, kredītus var saņemt lielākus. Pieļauju, ka ir vietas, kur pašvaldībām jāapvienojas, bet Alūksnes rajonā tādu nezinu.
Tiek slēgti pašvaldību sadarbības līgumi. Tiem ir jēga tad, ja pašvaldībām ir iekšēja nepieciešamība sadarboties. Jaunlaicenes, Veclaicenes un Apes pašvaldības kopīgi nomā “Vidlatauto” autobusu skolēnu vešanai, bet sadarbības līguma mums nav. Liekas, ka reizēm šī sadarbība tiek mākslīgi veidota, lai varētu saņemt finansējumu lielākiem projektiem.
Maz izmanto iespējas
Apes dome kopā ar citām īpaši atbalstāmo reģionu pašvaldībām Alūksnes, Gulbenes un Balvu rajonā izveidoja Īpaši atbalstāmo reģionu padomi. Šādu statusu pašvaldībām piešķir uz trim gadiem. Apes pilsētai no nākamā gada marta tā vairs nebūs, un nebūs arī iespēju. Grūbes HES būvei saņēma kredīta procentu apmaksu. Citu Apes uzņēmēju un iedzīvotāju projektu nav bijis. Šādi valdības pasākumi bija vajadzīgi pirms astoņiem gadiem, kad vēl nebija zudis cilvēku optimisms un cerība. Tagad projektus gatavo galvenokārt pašvaldības. Īpaši atbalstāmo reģionu padome ir izskatījusi Veclaicenes tūrisma un informācijas centra veidošanas projektu un Apes projektu par atpūtas zonas iekārtošanu pie “Vaidavas kausa” mototrases, lai šī teritorija “strādātu” visu gadu.
Manuprāt, situācija Apē nav mainījusies. Pēc statistikas datiem, bezdarba līmenis ir samazinājies, bet ir arī slēptais bezdarbs. Tiesa, daudzi apenieši paši vainojami, ka palikuši bez darba. Uzņēmēji apgalvo, ka otrreiz darbā atbrīvotos vairs neņem. Uz “Darbs un co” strādāt brauc no visa rajona.
