Trešdien, 30.novembrī, Stāmerienas pilī un Gulbenes bibliotēkā visas sarunas saistījās ar līdz šim joprojām neatminēto noslēpumu – Koraļļu pili.
Trešdien, 30.novembrī, Stāmerienas pilī un Gulbenes bibliotēkā visas sarunas saistījās ar līdz šim joprojām neatminēto noslēpumu – Koraļļu pili, ko apmēram no 1920. līdz 1940.gadam vienatnē uzcēla latvietis Edvards Liedskalniņš kā veltījumu savai Latvijā palikušajai līgavai. Viņa šūpulis kārts Stāmerienā.
Pasākums bija ne tikai Andra Stavro grāmatas “Koraļļu pils” atvēršanas svētki, bet arī to cilvēku satikšanās, kas pieder Liedskalniņu dzimtai.
Izdevuma autors ir paveicis ārkārtīgi lielu darbu, lai iepazīstinātu lasītājus ar latviešu dēkaini, fantastisku konstruktoru un savdabīgu dzīves filozofu, kuru Amerikā pazina un pēc viņa darbiem pazīst joprojām labāk nekā Latvijā. E.Liedskalniņa galvenais darbs ir Koraļļu pils. Tie ir milzīgi, desmitiem tonnu smagi koraļļu veidojumi, kurus apraksta varonis līdz šim nezināmā veidā ir pārvietojis viens paša spēkiem, turklāt vairāki bluķi ir kustīgi, rotējoši vai citādi īpatni sakārtoti. Pirmo reizi latviešu valodā lasāmi arī mūsu noslēpumainā tautieša un novadnieka E.Liedskalniņa rakstu darbi – savdabīgā valodā un ar visai neparastām atziņām. Tie ir intriģējoši, bet vēl nevienam nav izdevies atšifrēt Eda sacerējumus, kuros viņš apgalvo, ka “visi cilvēki ir muļķi” un “zinātniekiem nav taisnība”.
Šodienas Koraļļu pils pētnieki nāk klajā ar dažādām hipotēzēm, ka tās cēlējs ir bijis citplanētietis, astrāla būtne, seno maiju cilts priesteris vai pat Ēģiptes faraona reinkarnācija. Ir ļaudis, kas atdarina Eda eksperimentus ar maziem magnētiem un mēģina atkodēt viņa sacerējumus.
“Pirmo reizi es Koraļļu pili apmeklēju septiņdesmito gadu beigās,” atceras Floridas latvietis Juris Nāruns. “Kopš tā laika nav gandrīz nevienas dienas, kad es nedomāju par Edvardu Liedskalniņu. Esmu pārliecināts, ka viņš atklāja kaut ko ļoti nozīmīgu.”
Arī A.Stavro grāmata ir mēģinājums atbildēt uz jautājumu, kas tad īsti bija Eds, kura Koraļļu pils ir uzņemta Amerikas Savienoto Valstu vēsturisko vietu nacionālajā reģistrā.
Viss sākās pulksten 13.25, kad Gulbenes stacijā uz perona skanēja 1905.gada dziesmas, plīvoja sarkani transparenti un tika “ieņemts” bānīša vagons, kurā pasažieri (starp tiem arī Gulbenes Tautas teātra aktieri, kas palīdzēja radīt 1905.gada noskaņu) ceļā no Gulbenes līdz Stāmerienai cienājās ar kartupeļiem un sāli, kā arī nobaudīja kandžu.
Pēcpusdienā parkā pie Stāmerienans pils, ko pirms 100 gadiem nodedzināja neapmierinātie zemnieki un kuras dedzināšanā ir piedalījies arī E.Liedskalniņš, dega ugunskuri un tika demonstrēts, kā ar trijkāja palīdzību iespējams pacelt lielus smagumus.
Pils zālē pasākuma dalībnieki aplūkoja A.Stavro fotoizstādi un neformālā gaisotnē, protams, runāja par E.Liedskalniņa fenomenu. Grāmatas atklāšanas pasākumā piedalījās arī Edvarda brāļa mazmazmeita Iveta Krūmiņa, mazmazdēls un dziedātājs Harijs Ozols, “The Leedskalnin Group” Floridas Koraļlu pils pētnieku grupas vadītājs Juris Nāruns, Edvarda radinieks Jānis Liedskalniņš no Zeltalejas un citi. Reizē ar sarunām, kas dažbrīd ievirzījās zinātniskā plāksnē, tika malkota silta tēja un ēsti pīrāgi. Tā bija patīkama satikšanās arī Liedskalniņu dzimtas pārstāvjiem.
Vakarā pasākums turpinājās Gulbenes dzimtsarakstu zālē. J.Nāruns stāstīja, ka iecerējis uz savu īpašumu Siguldā no Floridas atvest koraļļu akmeņus, lai arī latvieši tos varētu apskatīt. Ezotēriķis Jānis Neibergs skaidroja savu versiju par to, kā smagos koraļļu akmeņus iespējams pacelt, izmantojot zemes starojumu. J.Liedskalniņš atklāja savu patiesību par magnētisko strāvu.
Klausītāji uzdeva jautājumus grāmatas autoram un E.Liedskalniņa radiniekiem, iegādājās grāmatu un saņēma tās autora autogrāfu. Sarunas papildināja H.Ozola izpildītās dziesmas.
