Vislielākais saviļņojums: komandas trenerim Jānim Zeltiņam. Sestdienas vakarā pirmsjāņu noskaņās Gulbenes kultūras namā notika basketbola meistarkomandas “Buki” godināšana.
Vislielākais saviļņojums: komandas trenerim Jānim Zeltiņam.
Sestdienas vakarā pirmsjāņu noskaņās Gulbenes kultūras namā notika basketbola meistarkomandas “Buki” godināšana. Ar prieka asarām, ziediem un meiteņu skūpstiem tika “apslacītas” “Buku” iegūtās bronzas medaļas šīs sezonas čempionātā.
Dāvanas “Bukiem” bija sagādājuši sponsori, atbalstītāji un līdzjutēji. Bet piemiņas veltes galvenajiem atbalstītājiem bija sarūpējis “Buku” menedžeris Egils Čakars. Vakara jauko atmosfēru savukārt nodrošināja Gulbenes Tautas teātris. Pilsētas domes priekšsēdētājs un olimpiskā kluba “Buks” prezidents Nikolajs Stepanovs uz kultūras nama skatuves aicināja godināšanas vaininiekus – “Buku” spēlētājus-, pasniedzot aploksnes, kuru saturs netika publiski neizpauda. Skatītāji varēja pārliecināties, ka uzvalks Agrim Galvanovskim, Edmundam Gabrānam, Uldim Rudzītim, Jānim Graudiņam, Jānim Vītolam, Gundaram Rauzam, Ivaram Timermanim, Artūram Brūniņam, Pāvelam Veselovam, Artim Garajam, Igoram Dudarevam un Daumantam
Dreiškenam izskatās tikpat nevainojami kā sporta tērps. Attaisnojošu iemeslu dēļ godināšanā nepiedalījās Raimonds Gabrāns. Meitenes pārsvarā “Bukiem” dāvāja dzeltenus un sarkanus ziedus. Bet visinteresantākā kaklasaite, iespējams, iegādāta par godu šim pasākumam, bija Jānim Graudiņam. Savukārt visoriģinālāko dāvanu “Bukiem” pasniedza SIA “Rubate” pārstāvis Andis Augulis – braucienus ar ūdensmotociklu Pogas ezerā. Bet vistīkamākais novēlējums “Bukiem” izskanēja no Egila Čakara, lai turpmāk “vistas dētu sudraba olas”. Taču vissaviļnotākais tovakar šķita komandas treneris Jānis Zeltiņš.
Apsveikumus “Buki” saņēma ne tikai no oficiālām iestādēm: “Unibankas”, “Hansabankas”, firmas “Jons D” un 10.ceļu pārvaldes. Par godu šim svinīgajam pasākumam Gulbenē bija ieradies pat Indijas radža, lai “Bukus” “aplaimotu ar svētās govs klātbūtni”, neiztrūkstošas, “Buku” sabiedrotās, kā vienmēr, bija mūķenes.
Īpašu apsveikumu “Bukiem” bija sagatavojuši arī daži līdzjutēji. Gulbenietes Lija un Gita “Dzirkstelei” atzīst, ka “Buki” – tas esot dzīvesveids. Viņas ir apmeklējušas visas spēles pašu mājās un, protams, arī svētku reizē bija kopā ar spēlētājiem, dāvinot improvizētas medaļas nepārprotami zeltainā krāsā. Līdzjutējas uzskata – ja sāncenšiem nebūtu viesspēlētāju balsta, tad mūsējie tiešām būtu paši labākiem, kas esot jau pierādījies dažās spēlēs, piemēram, pret čempionāta līderiem “LMT”.
Skatītāju rindās tovakar, protams, bija arī “Buku” vecāki un tuvākie draugi . Edmunda un Raimonda māte Zigrīda Gabrāne “Dzirkstelei” atzīst, ka uz tik lieliem komandas panākumiem šajā sezonā neesot cerējusi. “Protams, priecājos par puišu sasniegumiem. Zinu taču, ka viegli tas nenāk. Kad spēlēs piedzīvoti zaudējumi, mūsu mājās visi klusē. Es vispār cenšos iet mazāk uz spēlēm, lai stresa būtu mazāk,” piebilst Zigrīda. Kaut arī mājās mierīgi nosēdēt grūti. Zigrīda nenoliedz, ka tagad liela daļa puišu no “Bukiem” viņai esot kļuvuši tikpat kā pašas dēli. Viņa novēl, lai “Bukiem” turas veselība, ir mazāk traumu un lai viņi turpinātu mācības. Edmunda Gabrāna draudzene Baiba Vērse arī pirms iepazīšanās ar Edmundu, kā gulbenietei pienākas, fanojusi par komandu. “Patīkami, ka Gulbeni citviet zina “Buku” dēļ,” saka Baiba. Viennozīmīgi labākais spēlētājs, pēc viņas domām, esot Edmunds.
Artūra Brūniņa tēvs Jānis atzīst, ka sajūtas pēc spēlētāju godināšanas pasākuma neesot vārdos izsakāmas. Arī viņš sezonas sākumā nebijis pārliecināts par tik sekmīgu iznākumu. Jānis ir noskatījies visas spēles pašu mājās.
“Vienīgo reizi aizbraucu uz Liepāju, jo nojautu, kā tā būs pēdējā spēle par bronzas godalgām,” stāsta Jānis. Artūrs nenoliedzami Brūniņu ģimenē esot “vistālāk ticis sportista karjerā”. Līdzīgi kā Gabrānu mājās, arī pie Brūniņiem pēc zaudējumiem spēlēs valdot klusums. Jānis ievērojis, ka labāk Artūram liekus jautājumus neuzdot. Ja ir labi veicies spēlē, tad Artūrs pats visu izstāstot. Pēc uzvarām Brūniņu ģimene tradicionāli dodoties uz veikalu, lai Artūru palutinātu ar ko garšīgu. Jānis novēl “Bukiem” arī turpmāk tikpat draudzīgi turēties kopā un neapstāties pie sasniegtā un pateicas Gulbenes Tautas teātrim par jauko vakaru.
