“Dzirksteles” 8.oktobra numurā veselības lappusē “Par vizīti naudu neprasa” rakstīts par pīlādža un plūškoka dziednieciskajām īpašībām. Lasītāji jautā, kas ir plūškoks, vai tā nav aronija. Atbild raksta autore Valija Beluza:
– Melnais plūškoks nav aronija. Melnais plūškoks (krievu: бузина черная) ir vasarzaļš kaprifoliju dzimtas krūms vai neliels koks (2-7 m) ar plašu vainagu. Miza – pelēka. Zaru serde – balta. Lapas – pretējas, nepāra plūksnaini saliktas no 3, 5 vai 7 lapiņām. Ziedi – balti, mazliet iedzelteni, daudz, zaru galos. Auglis – kaulenis ar 3 kauliņiem, gatavs zilganmelns. Zied jūnijā. Agļus, kas atgādiana ogu čemuru, ievāc tikai, kad pilnībā nogatavojušies – ap septembra otro pusi. Aug upju krastos, pamazām ieaudzēts arī dārzos kā košumkrūms, selekcionētas plūškoka šķirnes dod labu ogu ražu.
Ar svaigi spiestu plūškoka sulu ir jābūt uzmanīgam. Tāpat kā ar citām sulām, kas koncentrētā daudzumā satur antioksidantus un ēteriskās eļļas. Dienas deva varētu būt līdz 100 gramiem dienā. Grūtniecēm dienas deva varētu būt līdz 50 gramiem vai 3 pilnām ēdamkarotēm dienā, nevajadzētu aizrauties arī ar ilgstošu lietošanu. Turklāt plūškoka sulu vislabāk kombinēt ar citām augļu vai dārzeņu sulām – ābolu, burkānu, ķirbju uun citām.
Plūškoka augļus droši var saldēt, tādējādi saglabājot vislielāko organisko vielu koncentrāciju. Tos var arī sablenderēt kopā ar medu un mazos trauciņos uzglabāt saldētavā, pēc tam izņemot un lietojot saaukstēšanās slimību gadījumos vai papildinot savas vitamīnu rezerves.
