Varam lepoties, ka mūsu novadā ir izauguši sportisti, kas mūsu Gulbenes vārdu nes tālāk ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Ar labiem panākumiem savus sporta veidus pārstāv arī volejboliste Sanda Ragozina un orientieriste, kas pievērsusies arī regbijam, Sindija Širaka.
Sindija ar orientēšanos ir sākusi nodarboties jau 2.klasē. Neskaitāmas reizes esam arī “Dzirkstelē” rakstījuši par meitenes panākumiem gan mūsu novada un Latvijas, gan arī ārzemju sacensībās. Ieguvusi vidējo izglītību, Sindija pērn sāka studēt Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā. Viņa būs orientēšanās trenere un rekreācijas speciāliste. “Ja visu laiku esi nodarbojies ar sportu, tad tā ir tikai loģiska izvēle. Es arī biju pārliecināta, ka man tur izdosies iestāties, turklāt izdosies tikt budžeta grupā,” saka Sindija.
Sev atklāj regbiju
Protams, Sindijas sporta veids nr.1 joprojām ir orientēšanās, taču pagājušajā ziemā viņa pievērsusies arī regbijam. “Kad ziemā man pašai bija mazāk treniņu, aizgāju līdzi draudzenei uz regbija treniņu. Sapratu, ka šis sporta veids ir ļoti ātrs, tur ir ļoti daudz jāskrien, kas man arī patika, tādēļ nolēmu pamēģināt. Man ir daudz enerģijas, un to man kaut kur vajag izlikt, šajā sporta veidā to arī varu izdarīt,” stāsta Sindija. “Regbijs mums Latvijā nav starp izplatītākajiem sporta veidiem, taču pamazām tas gūst popularitāti, notiek arī čempionāti. Es spēlēju apvienotajā Jelgavas un Sporta akadēmijas komandā, jo sākotnēji savā augstskolā nevarējām nokomplektēt komandu, tomēr ceru, ka nākamgad, piesaistot vēl citas meitenes, mums izdosies izveidot pašām savu komandu,” cer Sindija. Viņas pārstāvētā komanda pašreiz ir trešā spēcīgākā.
Startē Latvijas olimpiādē
Jāpiebilst, ka Sindija kopā ar savu komandu pārstāvēja Jelgavu arī Latvijas 3.olimpiādē, turklāt izcīnīja bronzas godalgas. “Protams, orientēšanās man ir svarīga, jo tā ir mana specialitāte, bet kāpēc neizmantot iespēju arī citā sporta veidā sasniegt labus rezultātus? Kāpēc neizmantot iespēju piedalīties olimpiādē, kas ir reizi četros gados? Protams, žēl, ka nepārstāvēju Gulbenes vārdu, taču Gulbenei diemžēl nav regbija komandas un diez vai tā arī kādreiz būs. Bet man ir gandarījums, ka esmu izcīnījusi medaļu olimpiādē. Man nebūtu nekas pretī kādreiz spēlēt arī Latvijas regbija izlasē.”
Sindija atzīst, ka līdztekus orientēšanās sportam viņa noteikti turpinās trenēties arī regbijā. “Domāju, ka varēšu apvienot treniņus, turklāt apšaubu, ka mani komanda gribēs tik vienkārši laist prom, jo esmu viena no vadošajām spēlētājām. Esmu izturīga un varu spēlēt visās pozīcijās.” Savukārt par traumām Sindija nemaz nedomā. Protams, varētu šķist, ka regbijs ir traumatisks sporta veids, taču sportiste saka, ka arī orientējoties var gūt traumas. “Ja visu dara pareizi, traumas nevar gūt, nedrīkst arī baidīties!”
Vasarā Sindiju var satikt mājās, taču arī tad viņa nevar mierīgi nosēdēt. Sindija startē arī dažādās pašmāju sacensībās, jo nevar atteikt savām pirmajām trenerēm – Sarmītei Gobiņai, kuras iespaidā viņa sākusi nodarboties ar orientēšanos, un Gerdai Sirmajai, kuru viņa atceras ar labu vārdu un saka, ka viņai ir liels nopelns viņas sportiskajos panākumos.
Volejbols –
kopš mazām
dienām
Sanda Ragozina ar volejbolu aizraujas jau kopš mazām dienām. “Mammai maziņa gāju līdzi uz treniņiem, droši vien mammas iespaidā arī pievērsos volejbolam,” spriež Sanda. Viņa savu dzīvi ir izvēlējusies veltīt sportam. Mērķtiecīgi devusies mācīties uz Murjāņu Sporta ģimnāziju. Mācoties jau tajā, sākusi spēlēt volejbolu virslīgā. Šajā mācību gadā Sanda uzsākusi mācības Latvijas Universitātē, taču sapratusi, ka tas nav īsti tas, ko viņa vēlas, un nolēmusi stāties Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, lai kļūtu par volejbola treneri. Šogad Sanda pirmo gadu spēlēja Jelgavas un Latvijas Universitātes apvienotajā komandā un Baltijas līgā izcīnīja 2.vietu.
“Es nenožēloju, ka aizgāju mācīties uz Murjāņiem, tas mani ievirzīja augstākā līmenī. Ja ir labs treneris, kas spēj motivēt virzīties tālāk, tad jācenšas sevi pilnveidot. Protams, daudz kas ir atkarīgs no paša vēlēšanās kaut ko sasniegt. Mūsdienās daudzi jaunieši izvēlas labāk neko nedarīt, apmeklēt tusiņus, bet, ja ir iespēja trenēties, kāpēc gan to neizmantot un nepierādīt sevi? Uzskatu, ka arī Gulbenē ir labi treneri un iespējas trenēties, lai tālāk domātu arī par kaut ko vairāk,” vērtē Sanda.
Kandidāte Latvijas izlasē
Vasaras sākumā Sanda Latvijas izlases sastāvā cīnījās Eiropas čempionāta pirmās kvalifikācijas kārtā, kur divas reizes pārspēja Kipras izlasi. Šobrīd priekšā otrā kvalifikācijas kārta, un Sanda gaida treniņu plānu.
“Ja ej uz mērķi, tad noteikti tiksi pamanīts. Galvenais ir censties un sevi labi parādīt. Ir liels gods pārstāvēt savu valsti. Gribas pacīnīties un uzrādīt labus rezultātus, vēl jo vairāk tāpēc, ka Latvijas volejbola izlase darbu atsākusi pēc vairāku gadu pārtraukuma.”
Arī Sanda šogad startēja Latvijas 3.olimpiādē. Viņa pārstāvēja Jelgavas novadu, volejbolā izcīnot zelta medaļu. “Šajā gadījumā, lai cik ļoti man būtu gribējies pārstāvēt savu pilsētu, tas nebija iespējams, jo es visu sezonu trenējos kopā ar savu klubu un nevarēju atteikt. Protams, esmu ļoti priecīga, ka olimpiādē izdevās izcīnīt uzvaru. Tāds bija mūsu mērķis!”
Negrib pamest Latviju
Sanda domā, ka viņa turpinās spēlēt Jelgavas komandā. “Protams, man gribētos pārstāvēt savu pilsētu, bet tādu iespēju nav. Esmu pārrunājusi arī ar citām meitenēm – visas mēs mācāmies kur citur, kopīgi treniņi nebūtu iespējami,” spriež Sanda. Domājot par to, vai varētu atgriezties Gulbenē pēc studijām, viņa saka, ka tas nav zināms. “Ja es pati gribu spēlēt, ko es noteikti arī gribēšu, nevaram salīdzināt līmeni, kāds ir šeit un tur. Es, protams, saprotu, ka viss atduras pret finansēm un mazā pilsētā ir grūti uzturēt komandu.”
Sanda ir daudz domājusi, ko viņa gribētu sasniegt volejbolā. “Pirms kāda laika man bija doma iet mācīties uz Ameriku. Tāda iespēja pēc Murjāņiem arī būtu bijusi, taču es tomēr esmu sapratusi, ka negribētu būt tik tālu no mājām, es vēl varētu doties uz kādu vietu tepat Baltijā vai Skandināvijā, bet Amerikā gan ne. Es negribu pamest Latviju, laikam tomēr esmu patriote,” smej Sanda.