Kad 17.novembra vakarā Latvijas dzimšanas dienai veltītajā pasākumā Gulbenes kultūras centrā redzēju, cik aizrautīgi kopā ar visiem klātesošajiem mazs puisītis dzied mūsu valsts himnu, aizdomājos par to, cik daudz mums visiem nozīmē Latvija un cik ļoti mēs to mīlam.
Jā, šobrīd mūsu valstij ir pienākuši ne jau tie vieglākie laiki un daudzi varbūt teiks, ka viņi ir vīlušies ticībā mūsu valstij, tomēr domāju, ka sirds dziļumos ikviens Latvijas iedzīvotājs atzīs, ka viņam ir dārga šī mazā valstiņa Baltijas jūras krastā.
Nevar noliegt, ka pasaulē ir daudz skaistu zemju un katra no tām savā ziņā ir īpaša un vislabākā, taču mūsu dzimtene ir Latvija. Mums nav milzīgi augstu kalnu, dziļu aizu, derīgo izrakteņu raktuvju vai debesskrāpju, bet mums ir pašiem savas bagātības. Mums ir mūsu skaistā daba, mums ir mūsu skaistās tradīcijas un svētki, mums ir cilvēki, ar kuriem mēs varam lepoties. Tāda ir mūsu Latvija! Te mēs esam piedzimuši, te ir mūsu mājas, te ir mūsu īstā vieta, vieta, kur mēs varam būt mēs paši.
Gan jau mēs visi kopīgiem spēkiem pārdzīvosim šos mūsu valstij sarežģītos laikus – Latvija ir sista un šaustīta vairākkārt, gadsimtiem tā ir pazemīgi kalpojusi svešu zemju kungiem, taču latvieši ir garā stipra tauta un allaž visu ir pārdzīvojuši. Es ticu un ceru, ka tā būs arī tagad! Ja mēs būsim vienoti, atbalstīsim cits citu, palīdzēsim grūtā brīdī, mums tas izdosies. Es ticu, ka mēs atkal varēsim dzīvot labklājībā, mierā un saticībā un ar lepnumu sirdī atkal varēsim teikt – mēs esam latvieši un mēs mīlam savu Latviju!
