Bioloģiskās zemnieku saimniecības īpašnieka Mārtiņa Upāna domas pierakstījusi Malda Ilgaža
Zemnieki arvien vairāk grib iegādāties papildus lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, lai varētu paplašināt lauksaimniecisko ražošanu, bet ar iegādi ir problēmas. Lielas platības ir iegādājušies ārzemnieki, kā arī cilvēki, kuri paši zemi neapsaimnieko. Šī iemesla dēļ daudzas platības netiek pienācīgi apsaimniekotas. Ja vietējie zemnieki šādiem īpašniekiem izsaka piedāvājumu, ka labprāt nomātu neapstrādātās platības, tiek pieprasīta augsta nomas maksa vai arī īpašnieks nemaz nevēlas to atļaut. Tāpēc jau visapkārt ir tik daudz neapstrādātu platību, par kurām īpašnieks nerūpējas. Arī es pats labprāt vēl pirktu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, bet tad valdībai ir jārod jauns risinājums likumdošanā, kas saistīts ar zemes iegādes iespējām. Ārzemniekiem ir raksturīgi savākt lielas platības un tad visas uzreiz iegādāties. Atšķirībā no mums viņiem tam pietiek naudas. Mēs šajā ziņā viņiem neesam nekādi konkurenti.
Latvijā ir tik daudz dažādu lauksaimnieku organizāciju, bet neviena nav virzījusi zemes iegādes jautājumu plašākai apspriešanai, nav protestējusi, ka zeme tiek pārdota ārvalstu pilsoņiem. Būtībā šo problēmu vajadzēja risināt vismaz jau pirms desmit gadiem. Arī Kalnienas pusē ir platības, kas netiek apstrādātas. Vai tās konkrēti ir nopirkuši ārzemnieki, man ir grūti spriest. Uzskatu, ka viens risinājums, kā sakārtot šo jautājumu, būtu saistīts ar nekustamā īpašuma nodokli. Saprotu, ka kādam tas neko nenozīmēs, bet varbūt būs kāds, kas ar to rēķināsies un padomās, ka par maz ir tikai iegūt īpašumu. Tas ir arī jākopj. Ja tas nav aizliegts ar likumu, tad vajadzētu darīt zināmu visai sabiedrībai, kas ir tie zemes īpašnieki, kas savas platības atstājuši novārtā, galvenokārt akcentējot ārzemnieku īpašumus. Protams, ja tā ir neizpaužama informācija, tad tas ir citādāk.
