Arī Gulbenes novadā daudzviet kartupeļu laukus jau paspējušas apciemot meža cūkas. Vasarā un agrā rudenī pirms ražas novākšanas cīņa ar meža cūkām ir nopietna.
Skaits pamazām palielinās
Ziemeļaustrumu virsmežniecības medību un uguns apsardzības daļas vadītājs Laimonis Kļaviņš vērtē, ka virsmežniecības pārzinātajā teritorijā nav tik dramatiski liels meža cūku skaits, kāds ir Madonas pusē un Kurzemē. Uzskaitītas šobrīd ir 5623 meža cūkas. Mednieki saņēmuši atļaujas, lai no šī dzīvnieku daudzuma nomedītu vidēji 78 procentus jeb 4338 meža cūkas. “Būtībā katru gadu medījam 80 procentus meža cūku no visa kopējā skaita, tāpēc tie daži procenti neko neizsaka. Iepriekšējie gadi liecina, ka meža cūku skaitam ir tendence palielināties, bet pēdējos divos gados skaits ir kļuvis vienmērīgāks, jo mednieki ir krietni pastrādājuši. Tas nozīmē, ka ir teritorijas, kur meža cūku ir vairāk, kur – mazāk,” stāsta L.Kļaviņš. To apliecina arī mednieks Mundis Žvīriņš, kurš sarunās ar citiem medniekiem pārliecinājies, ka novadā visvairāk meža cūku esot Litenes pusē. “Kur netika sagrauta lauksaimniecība un bija vairāk sējumu, tur arī meža cūkas vairojās un uzturējās,” uzskata mednieks.
Šobrīd postīšanas laiks esot nedaudz pārlaists. “Arī tad, ja vienā tīrumā vagas izrakātas, meža cūkas tajā vairāk neatgriežas, bet meklē citus laukus,” piebilst L.Kļaviņš. Speciālists apstiprina, ka meža cūkas esot piesardzīgas un ziņkārīgas un tāpēc “noskaidrojot”, kas atrodams svaigi apstrādātajā tīrumā.
Ar dažādām metodēm
Medību speciālists bilst, ka meža cūku nomedīšana neesot vienīgais veids, kā pasargāt lauksaimniecības kultūras no meža dzīvnieku postījumiem.
“Lai lauksaimnieki pasargātu savus tīrumus no meža cūkām, viņiem jāslēdz līgums ar mednieku kolektīviem par savu platību “apmedīšanu”. Ja tāda līguma nav, kā arī man ir zināms, ka viens otrs tīruma īpašnieks nevēlas sadarboties ar medniekiem pat par lielām platībām, tad mums nav juridiska pamata iet sargāt zemnieka laukus,” skaidro L.Kļaviņš. Ja nav līguma, tad zemes apsaimniekotājam pašam jāstiepj laukam apkārt žogs vai jāizraugās kāds cits efektīvs sargāšanas veids. Biedējošu metožu esot ļoti daudz. “Vieni visapkārt kartupeļu laukam sakarina skārda konservu kārbas, kas vējā skan, otri izmanto elektrisko ganu, dažādas smaržvielas, kuru saturs nav patīkams ne cilvēka, ne meža zvēra ožai, vēl citi palaikam liek skanēt mūzikai. Katrā vietā cilvēki izdomā kaut ko savu, bet visefektīvākais ir drāšu pinuma žogs, tikai tas jāierok zemē, lai meža cūka neizraktos tam pa apakšu,” stāsta L.Kļaviņš.
Druvienas pagasta iedzīvotāja Dzidra Dievbērna stāsta, ka šajā pavasarī meža cūkas viņu nelielo kartupeļu tīrumu kā par brīnumu neesot apciemojušas, bet pērn jau otrajā naktī pēc kartupeļu iestādīšanas tas izrakāts un bumbuļus vajadzējis stādīt par jaunu. “Arī kaimiņi pagājušajā pavasarī kartupeļus pārstādīja trīs reizes. Nav tādas rocības, lai 0,15 hektāru lielajam tīrumam vilktu apkārt žogu, tāpēc saliekam apkārt biedēkļus no maisiem un lupatām, ko aplejam ar smirdošo “soļarku”. Pa reizei naktīs kopā ar suni ejam apraudzīt tīrumu. Kaimiņiene pie sava tīruma atkal kurina ugunskuru tā, lai tas vairāk dūmo, jo meža cūkām nepatīk dūmi,” stāsta Dz. Dievbērna.
M.Žvīriņš meža cūku atbaidīšanai iesaka izvest tualeti un tās saturu izliet ap kartupeļu tīrumu. “Tas stādījumu pasargās uz divām trim nedēļām. Meža dzīvniekiem nepatīk cilvēku smarža. Var izmantot arī trīskārtīgo odekolonu un tamlīdzīgi,” M.Žvīriņš dod padomu.
Slēdz līgumus ar medniekiem
Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Lācīši” saimnieks Stanislavs Gžibovskis stāsta, ka jau vairākus gadus slēdzot līgumu ar Galgauskas mednieku kolektīva vīriem par konkrēto platību “apmedīšanu”. “Medniekiem ir vajadzīgas medību platības, bet man – lauku aizsardzība. Līgumus ar medniekiem slēdzu ne tikai par to, ka viņi šaus meža cūkas, bet arī palīdzēs nojaukt bebru uzceltos aizsprostus. Manu tīrumu tuvumā mednieki būvē torņus un tad sēž uz gaidi. Meža cūkas manā saimniecībā lielākos postījumus ir nodarījušas kviešu un auzu tīrumos. Arī zirņi tām garšo. Meža cūkas ir gudras, jo uz sējumiem nāk tikai tad, kad tie sasniedz piengatavību. Mednieki zina, ka viņiem ir jāpilda līguma prasības, pretējā gadījumā es to lauzīšu,” saka S.Gžibovskis.
Līgumu ar medniekiem katru gadu slēdz arī Stradu pagasta zemnieks Aivars Pabērzs. “Šogad meža cūkas bija ienākušas kartupeļu tīrumā, bet tagad neesmu apzinājis bojājuma apjomu. Dzīvniekiem jau arī kaut kas ir jāēd, tāpēc, ieraugot dažas to pēdas, uzreiz neceļu trauksmi,” saka A.Pabērzs.
Itin bieži nobaudīt jauno ražu ierodas meža cūka ar sivēniem, tāpēc mednieki interesējas, vai ir atļauts šaut. “Arī sivēnu drīkst nošaut, jo nav noteikts, cik lielam tam jābūt. Šobrīd sivēni ir nelieli, bet ļoti garšīgi. Loģiski, ka dzīvnieku mīlestības dēļ medniekiem ir grūti pavērst ieroci pret meža cūkas mazuli, bet, ja tā, tad lai šauj gaisā, meža cūkas aizbēgs,” stāsta L.Kļaviņš. Skaidrs, ka meža cūkas, kas tiek tramdītas, labāk meklēs mierīgāku vietu, kur ēdamais ir vieglāk iegūstams.
Dzīvniekus arī piebaro
M.Žvīriņš apliecina, ka mednieki nav tikai meža cūku bendētāji, bet arī tās piebaro, ierīkojot dzīvnieku piebarošanas lauciņus. Tiem parasti mednieki izraugās vietas dziļāk mežos, kur dzīvniekus nekas netraucē. No medībām gan šajās vietās parasti atsakoties. Mednieku kolektīvi ”ēdnīcas” dažkārt ierīko arī mežmalās, kur to tuvumā ierīko torņus gaides medībām. “Mednieki pat apsēj tīrumus un stāda kartupeļus, lai meža cūkas mazāk postītu saimnieku laukus. Tas mazliet palīdz, lai gan, ja simtprocentīgi par cilvēku nevar galvot, kur viņš ies, kur tad vēl par dzīvnieku,” smejas M.Žvīriņš, kurš meža cūku raksturo kā uzmanīgu dzīvnieku.
