Rancēniete Agrita Gailīte, pēc izglītības farmaceite, pati sevi dēvē par īstu “zāļu sieviņu” ar diplomu. Viņas sirdslieta ir tradicionālā latviešu zāļu pirts un ārstniecības augu audzēšana. Savu senču saimniecībā Rankas pagastā viņa audzē visdažādākos ārstniecības augus un gatavo smaržīgas tējas. Augi ir pašas rokām vākti konkrēti katram augam piemērotā dienā un stundā, kad tas ir visaktīvākais. Tie ir ekoloģiski tīri un dabas miera enerģijas piesātināti. Agrita aicina ikvienu izbaudīt dabas dziedinošā spēka klāstu. Ziemassvētkos tāpat kā ikdienā viņa galdā saviem tuvajiem pasniegs smaržīgu zāļu tēju un pašas ceptas piparkūkas. Tā kā ir ziemas saulgriežu laiks, enerģētiski visaktīvākais laiks, tad Agrita aicina aizdedzināt šajā laikā sveces. “Visus gribu lūgt, lai ziemas saulgriežos piedomā par Latviju, par to, lai tā ir stipra, jo šis ir ļoti spēcīgs laiks un mēs ar savām domām varam daudz ko panākt.”
Agrita Gailīte atceras, ka bijusi vienīgā no ģimenes, kura negribējusi nākt un dzīvot dzimtas īpašumā Rankas pagastā, jo tolaik viņa nodarbojās ar aptieku biznesu. “Tad, kad mamma brauca atgūt šo zemi, es pieklājības pēc viņu atvedu uz šejieni, bet pati biju pret. Tā jau saka, ka tam, ko tu dzīvē stipri noliedz, ir jāiziet tam cauri. Dēls Niks, kuram toreiz bija 5 gadi, pagalmā izgājis, teica: mamma, es šeit dzīvošu. Un tā nu mēs šeit jau saimniekojam četrus piecus gadus,” stāsta Agrita.
Nauda no aptieku biznesa ielikta šeit
“Tas, kas nopelnīts, pārdodot aptieku biznesu, ir ielikts šajā zemē,” apliecina Agrita. Aptieku biznesu viņa pārdevusi pirms trim četriem gadiem, jo daudz kas tajā vairs nebija pieņemams. “Jo vairāk esmu bijusi zāļu biznesā, jo tālāk no tā gribu būt. Ir lietas, kas man nav pieņemamas šajā politikā un ir pret manām sajūtām,” atzīst Agrita. Viņai bija aptieka Madonā un tās filiāles Jaunkalsnavā un Rankā. Vasaras rītā pulksten septiņos bija jādodas ceļā uz Jaunkalsnavu, pusdienu Agrita pavadīja, strādājot tur. Pēcpusdienā darbs – Madonas aptiekā, bet vakarā brauca uz Ranku. Šādu ritmu Agrita izturējusi vienu vasaru un tad sapratusi, ka cilvēks šādās reizēs sadeg un prieka no sava darba vairs nav nekāda. Bet otrs, ko viņa sapratusi, ja cilvēks laikus sāk domāt par to, kas ar viņu notiek un kas ir viņa problēma, tad viņš varbūt pat līdz zālēm, kuras pārdod aptiekā, nemaz nenonāk. Un tieši to – iekšēju mieru, domu sakārtošanu – viņa vēlas gūt pati un palīdzēt rast citiem.
”Šādi, sakārtojot šo vietu laukos – audzējot ārstniecības augus, lasot lekcijas, piedāvājot pirti ar pēršanos un masāžu, cilvēkiem es vairāk varēšu iedot. Protams, ja cilvēkam ārsts ir noteicis kādu slimību, bez zālēm arī varbūt nevar iztikt, bet, piemēram, onkoloģiskajās saslimšanās vai hroniskiem slimniekiem ir stipri jādomā par to, kā no organisma tīrīt ārā toksīnus, un to var izdarīt tikai ar dabiskām lietām, ko var lietot līdztekus ārstniecības kursam. Pie manis varēs vērsties pēc padoma vai konsultācijām, lai sameklētu atbilstošas augu tējas. Tajā pašā laikā mēģināšu arī palīdzēt tīri profesionāli izglītojot, piemēram, stāstot par augiem. Tas nav bizness, ko es daru, tas ir mans dzīvesveids. Ja cilvēks uz šejieni atbrauc, tad pieņem to kā procesu un pats tajā ir iekšā,“ saka Agrita.
Būs ciemiņu māja
Viņa atceras, ka dzimtas mājas bijušas dramatiskā stāvoklī. Tika izvestas vairākas kravas ar mēsliem, nebija ne tualetes, ne ūdens. “Atnākot uz šejieni, neko no celtniecības nesapratu, nebija arī kam paprasīt padomu. Bet es sapratu vienu – man tas ir jādara. Es zinu, ka mamma no mākoņa malas man palīdz bīdīt lietas. Man vajag tik aprunāties domās ar mammu, kad nezinu, ko un kā darīt, un, skat, pēc laika jau viss nokārtojas. Esmu ielikta šajā vietā, un man nav citu variantu. Ir jādara,” saka Agrita.
Darbi vēl rit pilnā sparā, lai sakārtotu īpašumu. Tie, kas tur ir bijuši, saka, ka Agrita meža vidū izveidojusi īstu spa. Pa šiem dažiem gadiem ir paveikts daudz – ir uzcelta zāļu māja ar ziepjakmens krāsni, ir pirts, paredzēta arī plaša telpa lekcijām. Ir dārzs, kur tiek audzēti ārstniecības augi. Iznākot no pirts, var gulēt ārstniecības augu dārzā, mierīgi elpojot un domājot par skaistu dzīvi. Idejas un domas, kas jau ir realizētas saistībā ar īpašuma sakārtošanu, pie Agritas ir atnākušas pašas. “Savukārt tagad ziema ir klusuma un miera laiks, kad idejas un darbi domās ir jāsagatavo vasarai. Nākamais lielais cēliens ir pagalma un pirts dārza sakārtošana,” nākotnes ieceres neslēpj Agrita.
Viņai būšot ciemiņu māja, vieta, uz kuru atbraucot katrs pieliek savu roku un izjūt to sajūtu, kas un kā notiek laukos. “Ir doma strādāt gan ar bērniem, gan pieaugušajiem, kuri vēlas redzēt, kā augi tiek vākti, kādi tie izskatās, jo ļoti daudzi augus nemaz nepazīst. Lai ikviens, kas ierodas šeit, varētu izjust lauku mājas garu,” saka Agrita. Pie viņas var izbaudīt plašu atpūtas un dziedniecības programmu, sākot ar iepazīšanos ar ārstniecības augu kolekciju un beidzot ar iešanu pirtī ar tikko plūktu augu slotiņām, pēršanos un masāžu. Agritai ir doma, ka nākotnē varētu gatavot dažādus izvilkumus un tējas pēc senām receptēm, jo viņai ir īpaša augu kalte, kura augus 40 grādos ļoti kvalitatīvi izžāvē. Mitrums no augiem tiek izvilkts ārā, un šo ziedu ūdeni Agrita pēc tam izmanto pirtī.
Jādzīvo vienkāršāk
Agrita uzsver, ka problēmas ar veselību cilvēkiem rodas tad, kad galvā nemitīgi sēž kāds kreņķis, no kura nevar tikt vaļā. Viss sākas tajā brīdī, kad cilvēks kaut ko savā domāšanā nespēj pieņemt, ka nesaprot, ko darīt. “Tur ir jāstrādā ar pavisam kaut ko citu, bet ne zālēm. Varbūt kādam der kārtīga pirts, bet citam – pastaiga mežā. Ir jāatrod veids, kā to kreņķi dabūt uz āru, lai ir normāla dzīve. Reizēm noder fiziska izlādēšanās,” stāsta Agrita.
Viņa ir sapratusi – jo elementārāk un vienkāršāk mēs protam dzīvot, jo vienkāršāk viss atrisinās. “Mēs aizmirstam, ka primārais ir gars, nevis mūsu rumpis. Reāli ir jāstrādā ar garu un pamats visam ir iekšējs miers, ir jāatrod savs ceļš, kā rast klusuma un miera sajūtu sevī, kaut vai gulēt pļavā ar kājām gaisā. Man Dievs ir iedevis visforšāko vietu pasaulē. Tieši te, savu senču īpašumā, es varu rast mieru. Tāpat ir jāatrod prieks par kaut ko, jo ikdienā mēs aizmirstam priecāties,” uzsver Agrita.
Kamēr cilvēkam ir mērķis, tikmēr dzīvei gals tik ātri nenāks. Tiklīdz cilvēks nolaiž tvaiku un sāk domāt, ka viņam nekā nav, krīze ir klāt. “Mamma mani mācīja un esmu arī par to pati pārliecinājusies, ka jāprot ir sevi ielikt Dieva rokās. Dzīvot, paļaujoties un uzticoties, ka augstākie spēki vada tavu dzīvi. Es tā daru. Dievs katram ir devis savu vietu šajā pasaulē. Mūsu pienākums un uzdevums šajā vietā ir katram kaut ko ieguldīt.”
Agrita aicina sakārtot savas domas. Dažam tā varbūt ir baznīca un mācītāja kungs, bet citam – pašatklāsme. “Kad manī ir miers, tad arī pasaule šķiet laba, un mazāk vajag vaidēt par to, kā nav, bet ieraudzīt to, kas ir. Kā tad padomju gados dzīvojām? Tas, kas mums ir tagad, toreiz nebija. Bet tagad mēs esam iemācījušies tā gausties, kaut gan vajadzētu domāt labas domas un darīt labas lietas,” ir pārliecināta Agrita.
Katru gadu viņa ar vides veselības saimi brauc uz kādu Eiropas valsti un skatās, kā tur audzē augus un kā saimnieko bioloģiskās saimniecības. Ir būts daudzās valstīs un daudz redzēts un tajā pašā laikā arī saprasts, ka mēs, latvieši, daudz kur esam priekšā, tikai neprotam sevi pasniegt.
“Kāpēc Latvija ir tādā līmenī, kādā tā pašlaik ir? Domāju, tas tāpēc, ka nav vairs godaprāta un pienākuma sajūtas pret savu senču zemi. Ir izmainīta vērtību sistēma. Ir vilinoši aizbraukt uz ārzemēm un saņemt lielu naudu, bet ir jautājums, cik tad man vajag? Uz viņsauli kabatu nav. Tiem, kas šeit palikuši, ir jābūt pieckārtīgi stipriem, lai Latviju noturētu. Būtībā tie, kas dzīvo šeit, Latvijā, ir varoņi,” uzskata Agrita.
