Skolēni: mācās pārdot pašaudzēto un pašu gatavoto.
Skolēni: mācās pārdot pašaudzēto un pašu gatavoto
Vakar – Miķeļdienā – Gulbenes Bērzu pamatskolā bija tradicionālais rudens tirgus.
Skolas klases bija kļuvušas par tirgotavām, skolēni – par tirgotājiem, bet viņu vecāki un skolotāji – par pircējiem. Arī bērni cits no cita pirka preci par simbolisku cenu.
Skolotāja Arnita Zipova laikrakstam teica, ka Miķeļdiena Bērzu pamatskolā vienmēr ir bijusi īpaša. Tajā bērniem māca, kā piedāvāt, pārdod un nopirkt preci, kā naudu skaitīt. Katrreiz bērniem atgādina, kas ir Miķeļdiena un kāpēc tirgošanās notiek tieši šajā dienā. Tirgu papildina rotaļas, ticējumi. Bērni zīmē Jumi – auglības, bagātas ražas simbolu. “Uz Miķeļdienas tirgu skolā allaž aicinām bērnu vecākus. Šie svētki taču ir arī viņu dāvana bērniem,” sacīja A.Zipova. Viņa saka, ka mazākie bērni galvenokārt Miķeļdienas tirgū centās pārdot pārtiku, bet lielākie – pašdarinātas lietas.
Laikraksts ielūkojās 5.klasē, kur valdīja košas rudens krāsas, priecīga čalošana un aktīva tirgošanās.
Soli bija kļuvuši par tirgus letēm, uz kurām bija izlikta prece – dārzos audzētais un mājās pašu gatavotais – galvenokārt kūkas.
Dana Kukaine, Baiba Tropa, Evita Slaidiņa, Agnis Vīgants, Sandis Drīzulis un Mairis Smirnovs uz skolu bija atnesuši gardumus, kurus cepuši mājās kopā ar mammām. Danai bija kekss, Baibai – medus kūka, Agnim – kūka no cepumiem un biezpiena, Sandim – speķa pīrāgi un Mairim kraukšķīgas vafeles. Bet Evita uz skolu atnesto koši dzelteno kūku mājās bija cepusi kopā ar draudzeni. Bērni atzina, ka, ja vien pēc tirgošanās gardumi būs palikuši pāri, tad pacienās ar tiem savus labākos draugus. Taču viņi arī uzsvēra, ka tirgošanās veicas labi, precei noiets ir. Savukārt šo skolēnu klasesbiedrene Sanda Ragozina Miķeļdienā skolā tirgoja pašas gatavotas rotaslietas un ābolus, kas salasīti pašas dārzā. Bet Edgars Bružāns uz tirgu bija atnesis divus skaistus trušus no piemājas saimniecības ganāmpulka, kurā pavisam ir aptuveni 30 garauši. Vienu trusi puisis pārdeva klasesbiedram.
Latviešu tautas paražās Miķeļdienu uzskata par Rudens svētkiem. Ar šo dienu saistās vairāki ticējumi. Miķeļi ir ziemas sākuma iezīmējums. Šo dienu pazīst arī kā baznīcas svētku dienu par godu virseņģelim Miķelim (vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē “Dievam līdzīgs”). Latviešiem Miķeļi ir apjumības, pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajam gadam un iegūt Jumja labvēlību. Jumis ir latviešu druvu dievība. Par Jumi sauc arī divus kopā saaugušus augļus, riekstus, ziedus, divas vārpas uz viena salma. Tā tautā izveidojies priekšstats labklājības simbolu.
