Grāmatā “Dzīve sākas no 40” Zuzanna Kubelka pievēršas sievietes psiholoģijai un atklāj, kā sievietei sievietes gados saskatīt jaunas perspektīvas, attīstīt pašapziņu.
Grāmatā “Dzīve sākas no 40” Zuzanna Kubelka pievēršas sievietes psiholoģijai un atklāj, kā sievietei sievietes gados saskatīt jaunas perspektīvas, attīstīt pašapziņu, nepakļauties pusmūža krīzes un aizejošā vilciena sindromam, apliecināt savas priekšrocības mīlestībā, karjerā un sabiedriskajā dzīvē.
Grāmatas pirmajā nodaļā autore izanalizē apstākļus, kāpēc rodas bailes no vecuma, un stāsta par sievietēm, kas tās pārvarēja – septiņdesmit piecus gadus vecā amerikāniete Mērija Anna Mose, kļuvusi par gleznotāju un mākslas vēsturē palikusi kā “vecmāmiņa Mose”; mēmo filmu karaliene, Čārlija Čaplina partnere, Mērija Pikforde 52 gadu vecumā nodibināja filmu studiju un citas.
“Sievietes skaistākais vecums sākas trīsdesmit gados un nebeidzas nekad,” raksta Z.Kubelka un nodaļā “Skaistums nepakļaujas vecumam” pārliecina, ka mīlēt var arī grumbas. Viņa iesaka mācīties no francūzietēm – censties akcentēt sava auguma veiksmīgās puses. Un tomēr – ne jau visām sievietēm ir grumbas. Tās ir rezignācijas pazīme – tas nozīmē: ir aizvērušās durvis ķermenī mājojošam iekšējam spēkam, un visbiežāk šo stāvokli rada sliktas, vienaldzīgas vai bezjēdzīgas partnerattiecības. Pēc autores domām, neveiksmīgas laulības būtu jāpārtrauc, pirms sāk dzimt bērni. Kad panākta šķiršanās un pārciestas sākuma neērtības, nāk atziņa, ka vientulība ir labākais risinājums pēc šādām attiecībām. Un tomēr dzīve vienmēr piedāvā iespējas – jaunas attiecības, sevis tālāku izglītošanu, interesi par citiem cilvēkiem, iekšēju atbrīvošanos. Un tā nav sagadīšanās, ka daudzās valodās jēdzienu “skaistums” saista ar īpašības vārdu “starojošs”. Tas nozīmē – sniegt apkārtējiem pozitīvo iekšējo spēku, iepriecināt un uzmundrināt citus, un tieši tas ir skaistums.
Nobriedušām sievietēm ir vislielākās iespējas atrast savu vīrieti. “Pietiek ar vienu skatienu, lai sievietei kļūtu skaidrs: šis nav mans vīrietis. Un otrādi: pietiek ar pusstundu, un viņa zina: ar šo vīrieti es varētu saprasties,” raksta Z.Kubelka.
Nobriedušas sievietes ir arī labākas mātes. Sieviete pēc trīsdesmit gadiem ar abām kājām stāv uz zemes, ir apguvusi profesiju un skaidri apzinās, ko nozīmē atbildība. “Nobriedušu vecāku bērni ir inteliģentāki,” apgalvo rumāņu ārste un vecumposmu pētniece dr. Aslana.
Stāstot par vecuma vientulību, par vecmāmiņām un jaukām vecām dāmām, rakstniece apgalvo, ka vecuma vientulība ir mūsu laika jēdziens. Vientulībai nav nekādas saistības ar vecumu. Neatkarīgi no vecuma vientuļi ir cilvēki, kuri neprot būt vieni un kuri ar savu uzvedību panāk izstumšanu no draugu loka, no kompānijas. Autore analizē cēloņus, kāpēc cilvēki bieži paliek vieni. Tie ir žēlošanās par grūto dzīvi un slimībām, pašlabuma meklēšana, augstprātība un citi.
Daudzām sievietēm ir pazīstamas bailes no jaunākas sāncenses, kura varētu aizvilināt vīru no ģimenes. Bet briesmas slēpjas nevis jaunībā, bet atšķirīgajā, nezināmā vilinājumā. Ja nu laulība tomēr izjūk, tad būtiskāk ir, vai tā bijusi laimīga.
Katrs cilvēks noveco citādi. Daži cilvēki ir veci jau piecdesmit gados, bet daži ir jauni, pievilcīgi un darbaspējīgi vēl septiņdesmit gados. Z.Kubelka raksta: “Visu nosaka viens likums: kamēr tu jūties jauna, tikmēr tu esi jauna.”
