Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ir pārliecināts, ka laukos cilvēkiem biežāk jāsanāk kopā, lai dalītos pieredzē un paustu viedokli par lauksaimniecības aktivitātēm.
Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ir pārliecināts, ka laukos cilvēkiem biežāk jāsanāk kopā, lai dalītos pieredzē un paustu viedokli par lauksaimniecības aktivitātēm.
Ministrs uzskata, ka ikviena tikšanās ar lauku ļaudīm arī ministrijas darbiniekiem dod ierosmi dažādu pozitīvu lēmumu pieņemšanai.
Problēmas rada nekompetence
“Es vēlos redzēt ražojošus laukus, bet cilvēkus, kas tos kopj – izglītotus, tāpēc sarunas par valsts subsīdijām nebija vieglas. Pateicoties cilvēku, kuri Zemkopības ministrijā izstrādā budžetu, vērībai, pēdējā brīdī pamanījām, ka Finanšu ministrija kārtējo reizi aizmirsusi atvēlēt daļu laukiem paredzēto līdzekļu,” uzsver ministrs. Viņš nenoliedz, ka ne vienmēr lauksaimniecības attīstībai piešķirtos līdzekļus plāno tā, kā to vēlas Zemkopības ministrija.
M.Roze norādīja, ka arī šogad ministriju Ministru kabinetā bija cīņa par valsts subsīdiju programmas apstiprināšanu. Ministrs atzina, ka tas nebija viegli, jo 8.Saeima papildinājusies ar jauniem cilvēkiem, kuri līdz šim nebija iesaistīti diskusijās par subsīdijām un lauku atbalsta programmu kopumā, tāpēc viņiem jāskaidro, kā radušās atbalsta programmas, kura no tām ir prioritāra un tamlīdzīgi.
“Ļoti grūti nācās paskaidrot, kāpēc ar laukiem nedrīkst eksperimentēt. Katrs šāds eksperiments laukus atvirza atpakaļ pagātnē,” uzsver M.Roze.
Pozitīvs balsojums nav galamērķis
Runājot par Eiropas Savienību, zemkopības ministrs norāda, ka viņa uzskati ievērojami atšķiras no kampaņas grupas, kas radīta, lai nodrošinātu iedzīvotāju pozitīvu balsojumu referendumā.
“Mums ir nepieciešams pozitīvs balsojums. Tā ir arī mana pārliecība, bet mēs nevaram to uzskatīt par lielu sasniegumu un galamērķi. Jādara viss, lai līdz referendumam un arī pēc tam varētu paskaidrot, kādā veidā Eiropas nauda nonāks līdz mums, par ko tā būs, cik liela, kādus kritērijus nāksies ievērot un tamlīdzīgi. Ar šiem jautājumiem strādā arī Zemkopības ministrijas speciālisti.
Viņi neaprēķina, kādu naudas summu saņems katra no 150 000 Latvijas zemnieku saimniecībām, bet mēģina rast nosacītas modeļa saimniecības ar konkrētu hektāru un lopu skaitu, pietiekamu meža apjomu. Katrs saimnieks tad varēs piemeklēt piemērotāko modeli, lai ar nelieliem aprēķiniem izvērtētu paša saimniecību,” skaidro M. Roze. Ministrs uzskata, ka informācija par Eiropas Savienību nevar būt vienpusēja. Tai jābūt abpusējai. Īpaši jautājumos, kur zemnieki saskata problēmas.
“Šobrīd sarunās ir gūts optimāls risinājums Latvijai, bet solītā nauda nav garantēta. Iespējams, ka mēs to saņemsim. Tas ir atkarīgs gan no lauksaimniecības konsultāciju dienesta un ministrijas, gan no Lauku atbalsta dienesta un no zemniekiem – lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem. Tikai strādājot visi kopā, spēsim sagatavot programmas, kas ļaus saņemt Eiropas atvēlētos līdzekļus,” saka M.Roze.
Ministrs ir pārliecināts, ka palīdzība sagaidāma arī no zemnieku organizācijām, jo tās vislabāk pārzina konkrētās lauksaimniecības nozares trūkumus un zina, kāda palīdzība visvairāk nepieciešama. M.Roze norādīja, ka nozīme ir pašvaldību aktivitātei, lai tās rosinātu cilvēkus un veicinātu nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstību.
Mudina radīt konkurētspēju
Latvietim šķiet, ka skaista ainava ir pašsaprotama, bet tās sakopšana nav nekāds darbs. Es tā nedomāju, jo skaista ainava ir prece, tas ir pakalpojums, par ko jāmaksā,” uzskata M.Roze. Viņaprāt, lauksaimniecības politikai jābūt tādai, lai tā nodrošinātu cilvēkam cienīgus ienākumus. Par vienu no galvenajiem uzdevumiem ministrs uzskata konkurētspējas radīšanu dažādu valstu zemnieku vidū, uzsverot, ka tai jābūt godīgai. M.Roze min Lietuvas piemēru.
“Ir būtiski uzturēt labas kaimiņattiecības, bet ir nepieļaujami, ka uz labo attiecību rēķina no kopējā tirgus izspiež mūsu lauksaimniecības produkcijas ražotājus un saņem viņiem pienākošos peļņu. Tāpēc jāsakārto valsts robežas un tirgus attiecības.
Jau ilgāku laiku ar Pārtikas un veterinārā dienesta speciālistiem mēģinām saprast, kā ar tik lielu oficiālu importa iespējams panākt krasu cenu samazināšanos, kas Latvijā novērojama, īpaši gaļas sektorā. Izrādās, ka muita sver tikai 0,1 procentu no visām kravām, ko pārved pāri robežām. Tā nedrīkst būt, tāpēc esmu uzdevis iespējami īsākā laikā sagatavot noteikumus par higiēniski veterinārajām prasībām, kas jāievēro uz valsts robežām. Viens no noteikumiem – pārtikas kravas var atmuitot tikai tajos robežpunktos, kur ir svari un iespējama padziļinātā veterinārā kontrole,” uzsver M.Roze. Ministrs atzīst, ka nav iespējams garantēt, ka simtprocentīgi pārbaudīs visas kravas, bet jābūt drošībai, ka to dara.
