Šoreiz mazliet, bet tā precīzi par tiem burvju māneklīšiem, ko tautā pazīstam kā mormiškas, kuras kā magnēts pievilina dažāda izmēra zivis, un atliek tikai izvēlēties pareizās krāsas, formas un spēli, ko izspēlējam ar attiecīgu rokas un makšķeres sardziņa palīdzību. Viss ļoti vienkārši, ja vien, kopumā saliekot un variējot šos mazos volframa dārgumiņus, to skaits nesniegtos vairākos simtos. Pamēģini izvēlēties to pareizo…
Patiesībā jau nav nemaz tik traki. Atliek vien izšķirot un atšķirot kvalitatīvus ražojumus no masveida brāķiem un “ejošās formas”, kam jābūt ar kvalitatīviem, pēc iespējas tievākiem, izturīgākiem un asākiem āķīšiem. Viegli uzrakstīt, bet praksē ir pavisam citādāk. Taču sāksim visu pēc kārtas.
Mormišku pamatformas ir šķautnes, pilieni, banāniņi un bumbiņas. Savukārt, izejot no šiem četriem variantiem, ir izveidots daudz variāciju. Ļoti svarīgas, manā skatījumā, ir to piesiešanas versijas, kas būtībā ir tikai divas – aiz cilpiņas, kas parasti atrodas mormiškas resnākās vietas galā vai virspusē, vai caur vidusdaļā (ar kembriku vai arī bez tā) izveidotu nelielu caurumiņu.
Tā kā jau daudzus gadus esmu starp sporta makšķerniekiem kā vasarā, tā ziemā, tad ziemas mačos varu pateikt pilnīgi droši, ka tās mormiškas, kas ir ar metāla cilpiņu ārpus formītes, sportisti tāpat kā neviens nelieto. Tas gan, protams, nenozīmē, ka viņas kā tādas būtu “jānorok”. Man, piemēram, banāna formiņas ideāli un kā vienīgās strādā Daugavā uz pēdējā ledus, kad tiek vilkti pavasara brekši. Nelielā straumē un septiņu metru dziļumā šī formiņa darbojas ideāli, un lielie brekšu papi nespēj vienaldzīgi šai spēlei aizpeldēt garām. Tomēr tas mazais noslēpums slēpjas tajā apstāklī, ka, strādājot ar supertievām 0,05 līdz 0,07 milimetru auklām, tās izturīgākas ir tajā situācijā, kad mormiška ir piesieta caur māneklīša vidus caurumu. Vēl labāk, ja tajā atrodas plastmasas kembriks. Tomēr diemžēl vienai otrai mormiškai šī atvere ir tik šaura, ka nevienu kembriku tajā vienkārši nav iespējams ievilkt.
Pērkot šķautnītes formas, pievērsiet uzmanību to apstrādei un pašas volframa formiņas attālumam līdz āķa spicei. Ļoti bieži tas ir stipri par mazu un nāksies piedzīvot daudz tukšu copju. Tātad, izvēloties šīs formas, ieteiktu iegādāties mormiškas ar pēc iespējas garāku āķīti. Par garu nenopirksiet! Patiesībā tas attiecas uz visu veidu mānekļiem. No bumbiņu formām es izceltu „disko bumbas”. Tas ir pēdējais modes kliedziens, un jāsaka, ka itin veiksmīgs darinājums. Sevišķi labi tās strādā seklākos ūdeņos un saulainās dienās, jo, pateicoties spoguļainajai virsmai, tā, iespējams, lauž saules starus un līdz ar to kļūst viegli pamanāma ziemas aukstajā, kristāldzidrajā ūdenī. Vismaz pēdējā Latvijas ziemas čempionātā puse tās dalībnieku makšķerēja tieši ar šīm formiņām un ejošās bija praktiski visas trīs pamatkrāsas – kapars, zelts un sudrabs. Atlika vien atrast to īsto. Turklāt šīm mormiškām nav nepieciešams kembriks, jo ražotājs ir pacenties perfekti apstrādāt tās maliņas, gar kurām ir domāts auklas pieskāriens. Tieši tāpēc šīm mormiškām ir tik minimāls urbums, ka pat 0,10 milimetru aukla caur to iet ar lielām pūlēm.
Kas attiecas uz piliena formām, ļoti labas ir tās ar nošķeltām augšējām daļām. Izveidota ir it kā spoguļvirsma. Šādas formas ļoti labi patīk raudām un sapaliem. Protams, jāizvēlas tikai attiecīgais mormiškas izmērs. Kā pareizi mormišku piesiet? Būtībā veicam tieši tos pašus iespējamos cilpojumus kā vasaras copē, tikai derētu atcerēties, ka aukliņas ir krietni tievākas, bet zivis parasti un visbiežāk ir krietni mazākas kā vasarā. Ņemot vērā kaut vai šos divus faktorus, auklas mezglu (cilpu) noslēguma savilkumu izdarām ar jūtām. Tas ir tikai tik daudz un tik spēcīgi, lai mezgls neraisītos vaļā. Pārējo izdarīs pirmās noķertās zivis. Turklāt vēlams, lai aukla mezgla savilkšanas brīdī atrastos pēc iespējas aukstākā ūdenī, kur to derētu paturēt tikai dažas sekundes un turpat mezglu savilkt. Aukstā ūdenī aukla kļūst kaut nedaudz cietāka un līdz ar to mazāk deformējas.
Banāna formas mormiškas ļoti labi patīk asariem uz pirmā ledus un sevišķi vietās, kur ir ļoti sekls. Te gan krāsotajām mormiškām ir liela nozīme. Kā jau sākumā rakstīju, lieliski tās sevi parāda uz pēdējā ledus Daugavā, kur jau daudzus gadus tieši uz palielām banāna tipa mormiškām izdevās izvilkt skaistus brekšu lomus. Šogad gan laikam no šiem priekiem nekas jēdzīgs nesanāks…
