Zemnieki: uzskata, ka sapard naudu saņemt nebūs viegli.
Zemnieki: uzskata, ka sapard naudu saņemt nebūs viegli
Ziemeļaustrumu reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē ir iespējams iepazīties un saņemt Sapard programmu instrukcijas un biznesa plāna veidlapas.
“Tās saņemtas pietiekamā skaitā, lai pietiktu visiem interesentiem,” saka Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes priekšnieks Vitālijs Kuļšs.
V. Kuļšs stāsta, ka visu gadu rajonos notikušas mācības par Sapard līdzekļu saņemšanu. Oktobrī bijusi tikšanās ar Gulbenes, Alūksnes un Balvu lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītājiem, kur pārrunātas palīdzības iespējas tiem, kas vēlas saņemt pirmsiestāšanās palīdzību no Eiropas Savienības. “Sākotnēji zemnieku interese par Sapard līdzekļiem bija liela, bet tagad samazinājusies, jo daļu interesentu biedē aizpildāmais dokumentu daudzums un tas, ka jāaprēķina konkrētās saimniecības dzīvotspēja, kam jābūt vismaz 20 procentiem,” saka V.Kuļšs. Viņš domā, ka katrā no trim minētajiem rajoniem, būs vismaz četri, pieci zemnieki, kas varētu saņemt Sapard atbalstu.
Pārvaldē skatāmi atbalsta pretendentu projekti četrās dažādās programmās.
Tās ir “Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija”, “Lauksaimniecības zemju apmežošana”, “Lauku ekonomikas dažādošana, rēķinot alternatīvos ienākumu avotus” un “Vispārējās lauku infrastruktūras uzlabošana”. Cilvēki galvenokārt izzina to programmu, kas saistīta ar jaunas lauksaimniecības tehnikas iegādi. V.Kuļšs domā, ka palielināsies interese arī par lauku ekonomikas dažādošanu, kas saistīta ar lauku tūrisma attīstību, netradicionālo lauksaimniecību, kā arī par celtniecību, īpaši par ēku rekonstrukciju un citu.
“Visām programmām ir pievienota instrukcija par to aizpildi, bet būs zemnieki, kam vajadzēs palīdzēt. Palīdzību sniegs lauksaimniecības konsultāciju biroja speciālisti, pirmkārt, palīdzot aprēķināt saimniecības dzīvotspēju, par pamatu ņemot saimniecības grāmatvedības dokumentus. Domāju, ka te problēmām nevajadzētu būt,” skaidro V.Kuļšs.
Būdams Igaunijā, pārvaldes priekšnieks, iepazīstoties ar igauņu pieredzi Sapard dokumentu aizpildē, pārliecinājies, ka visvairāk kļūdu pieļauts biznesa plānu izstrādē un kredītu saņemšanā no bankām, lai gan kaimiņvalstī no jūlija jau izstrādāti 230 projekti.
