Tiekoties ar Valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu Gulbenē, iedzīvotāji neslēpa neapmierinātību ar ekonomisko situāciju valstī, brīnījās par valdības politikas neveiksmēm un atsevišķu ministru nekompetenci. Kadru politika izšķir visu. Tā domā arī Valsts kontroliere. Viņasprāt, vajadzētu citādu pieeju, izvēloties cilvēkus, kas ieņems atbildīgu amatu krēslus. Svarīga ir līdzšinējo zināšanu un pieredzes bagāža, kļūstot par amatpersonu, kolektīva vadītāju.
“Cilvēkam ar ļoti mazām zināšanām, mazām kompetencēm ir grūti pieņemt lēmumus, un viņš absolūti nerēķinās, kādas tam būs sekas,” uzskata I.Sudraba. “Ja cilvēks nekad nav vadījis lielus kolektīvus, ja nav dienā pieņēmis desmitiem lēmumu, nonākot atbildīgā amatā, ir nožēlojamā situācijā,” uzskata I.Sudraba. Tas, kā norāda viņa, rada diskomfortu apkārtējos, ar kuriem kopā strādā un kurus vada nekompetentā amatpersona. Esot bēdīgi, ja tā visa rezultātā cietēja ir valsts.
Kāpēc nesoda valsts izlaupītājus?
Kāpēc valsts amatpersonas netiek sodītas par valsts izlaupīšanu?
I.Sudraba skaidro, ka likums neparedz amatpersonu sodīšanu par līdzekļu izšķērdēšanu. Likums paredz izmeklēt gadījumus, kad ir nozagta nauda. ”Taču, ja nauda ir iztērēta neefektīvi, par to neviens atbildību nenes,” saka Valsts kontroliere. Viņa ir par grozījumiem likumos, lai tomēr amatpersonas būtu atbildīgas par to, kā tērē līdzekļus, kā tos saista ar konkrētu rezultātu sasniegšanu. Tālāk izsekot nelikumībām nebūs sarežģīti, ja būs skaidrs, kura amatpersona katrā konkrētajā brīdī ir atbildīga par lēmuma pieņemšanu.
I.Sudraba min konkrētu piemēru, kur Valsts kontrole saskatījusi līdzekļu izšķērdēšanu. Tā ir Nacionālās bibliotēkas būvniecība. Konstatēts, ka vairāk nekā
200 000 latu tiek tērēti ar administratīvo darbību saistītiem pasākumiem. “Toreiz bija aģentūra “Trīs brāļi”, kas atbildēja par bibliotēkas būvniecību. Cilvēki lido uz Kanādu, lai tur palidotu vēja tunelī un tā iegūtu pieredzi, informāciju par vēja iespaidu uz bibliotēkas jumtu!” stāsta Valsts kontroliere. Bijuši vēl citi komandējumu “šedevri”. Piemēram, grāmatvede, kas iegrāmato tikai aģentūras “Trīs brāļi” izdevumus, devusies pieredzes apmaiņas braucienā uz Dubaiju. Zīmīgi, ka šie absurdie komandējumi ir juridiski korekti noformēti.
Šī pieredze Valsts kontrolieri mudinājusi piedāvāt savas iestādes darbinieku palīdzību ģenerālprokuratūrai, jo rodas iespaids, ka izmeklētājiem un prokuroriem nereti pietrūkst zināšanu ekonomikā. Pēc I.Sudrabas domām, tāpēc biežāk būtu jārīko profesionāļu vadīti semināri, apmācība juristiem, lai veicinātu labāku izpratni par grāmatvedību. Valsts kontrolierei radies iespaids, ka policija perfekti strādā slepkavību, laupīšanu izmeklēšanā, taču nelikumības finanšu tērēšanā izmeklēt traucē kompetences trūkums.
Par Valsts kontroles ietekmi procesu virzībā
Cik lielā mērā Valsts kontrole spēj ietekmēt situāciju valstī? Uz šo gulbeniešu jautājumu I.Sudraba sniedz plašāku skaidrojumu, vispirms minot konkrētu piemēru. 2006.gadā pieredzes apmaiņā pie Valsts kontrolieres Latvijā bija ieradušies ārvalstu kolēģi. I.Sudraba stāstījusi, ka viņas vadītā iestāde Latvijā veic gan finanšu, gan likumības un lietderības revīzijas. Ciemiņi bijuši neizpratnē un vairākkārt pārjautājuši, ko īsti no sevis izsaka likumības revīzijas. Viņuprāt, tas ir pašsaprotami, ka visam ir jāatbilst likumiem. “Zviedrijā ir pieņemts darīt tā, kā likumā ir noteikts. Tur nenāk prātā shēmot vai atrast likumos vājās vietas, vai vienkārši brutāli apiet likumu nosacījumus,” saka I.Sudraba. Latvijā diemžēl Valsts kontrole bieži saskaras ar nelikumībām, kas atklājas pārbaužu laikā, tāpēc revīziju laikā nākoties vērtēt, “vai mērķis ir sasniegts”, “cik ir iztērēts”, “vai varēja darīt citādāk, darīt efektīvāk un labāk”.
Kā norāda I.Sudraba, Valsts kontrole, kuru viņa vada sešus gadus, savā ziņā ir tomēr sekmējusi pozitīvas pārmaiņas valstī. “Ir cita informētības pakāpe! Uzskatu, ir liels mūsu ieguldījums, ka cilvēki saprot to, kas notiek valstī, kā būtu jābūt, kad runa ir par nodokļu maksātāju naudu,” saka I.Sudraba. Viņa uzskata, ka situācijas izpratne – tas vien jau ir “liels solis uz priekšu”. Valsts kontrole arī bijusi tā, kas akcentējusi grāmatvedības un uzskaites sakārtošanas nozīmi valstī. Nākamais solis būtu naudas tēriņa efektivitātes izvērtējums, izpēte, kā cilvēki tiek pie amatiem. Citādi sabiedrībā brīžiem rodoties sajūta, ka Zaļo un zemnieku savienība sacenšas ar “Vienotību”, kurai partijai būs vairāk savu cilvēku ministrijās. Nav izpratnes par vērtībām, atbildību un sasniedzamajiem mērķiem. Kritērijs – “amats savējiem”. I.Sudrabai tāpat kā gulbeniešiem “gribētos uzreiz ļoti lielas pārmaiņas valsts sakārtotības ziņā”, finanšu tērēšanā, bet diemžēl “visus šos 20 gadus valstī nav viena kopēja plāna, kā mēs to varētu sasniegt”. Valsts kontrolei esot savs skatījums un priekšlikumi, kā mainīt valstī plānošanas procesu.
Kāpēc nepanāk nodokļu piedziņu no parādniekiem?
Valstī nespēj panākt, ka lielie nodokļu parādnieki nokārto savas saistības! Pēc gulbeniešu domām, tas rada visatļautības iespaidu. “Cik profesionāli un mērķtiecīgi tiek veidots Valsts ieņēmumu dienesta darbs?” domu turpina I.Sudraba. Viņai rodoties iespaids, ka šīs iestādes darbinieki strādā ar vienu mērķi – sodīt pēc iespējas vairāk uzņēmēju. Revīziju laikā Valsts kontrole secinājusi, ka “ir uzņēmēji, pie kuriem Valsts ieņēmumu dienests viesojas 50 reizes gadā, un ir uzņēmēji, pie kuriem desmit gadu laikā šis dienests neielūkojas ne reizi”. Pēc I.Sudrabas domām, Valsts ieņēmumu dienesta lielākā kļūda ir tā, ka šīs iestādes darbinieki neredz tautsaimniecības konkrētās nozares kopumā, neredz pārbaudāmos uzņēmumus kopumā. Valsts kļūda – netiek radīta vide, kurā maksāt nodokļus un godīgi strādāt ir pašsaprotami. I.Sudraba norāda, ka nekādā gadījumā neattaisno nodokļu nemaksāšanu, taču gribētu, lai Valsts ieņēmumu dienests uz šo problēmu paskatītos dziļāk, nevis tikai cīnītos ar sekām.
Par personīgo darba pieredzi
I.Sudraba 11 gadus ir strādājusi Finanšu ministrijā, 6 gadus – Valsts kontrolieres amatā. Par sevi kā Valsts kontrolieri viņa saka: “Es nezinu otru cilvēku Latvijā, kuram būtu bijis tik daudz jālauž, jāmaina, jāievieš, kā man tas bija jāizdara. Bet man tas ir devis milzīgi daudz. Es šajā procesā ļoti daudz mācījos. Un, kad tu dari, tad tev arī nāk tas atbalsts.” Viņa ir cilvēks, kas pieņem profesionālus izaicinājumus.
Pirms 10.Saeimas vēlēšanām I.Sudraba saņēmusi vairākus piedāvājumus kļūt par deputātes kandidāti. Viņai bija divi jautājumi – kuri cilvēki vēl būs sarakstā un kāda ir viņu kopīgā programma. Secinājums bijis, ka I.Sudraba nevēlas iet cauri šai sistēmai, šai, kā viņa saka, “mašinērijai”. “Profesionāli, brīvi, neatkarīgi cilvēki to nedara,” saka I.Sudraba.
Kā panākt labās pārmaiņas valstī? “Mums ir jāmaina Satversme. Esmu starp tiem cilvēkiem, kuri tā uzskata. Es neredzu, kā citādāk var panākt pārmaiņas. Ir vajadzīgs visas sabiedrības, visas tautas ievēlēts prezidents,” uzskata I.Sudraba. Viņa ir piedalījusies diskusijās par Latvijas Satversmes saturu. Secinājums bijis – mums ir ideāla Satversme! Taču tā nav rakstīta šīs konkrētās valsts situācijai. I.Sudraba te saredz sabiedrības ieguldījumu, panākot Satversmes grozīšanu.
Vai pieļaujama lata devalvācija?
Pēc I.Sudrabas domām, pirms vairākiem gadiem valstī pieļauta kļūda, pieļaujot, ka Latvijā maksāšanas līdzeklis var būt ne tikai lats, bet arī eiro un ASV dolārs. Viņa atzīst, ka valstī šajā situācijā ļoti grūti bija devalvēt latu, jo daudzi ir bankās aizņēmušies tieši eiro, nevis latus, un attiecīgi arī maksā kredītus. Šādā situācijā ir arī valstī nozīmīgas amatpersonas. Ieinteresētība veicināja nežēlību pret sabiedrību, ko sauc par “iekšējo devalvāciju – ar algām, ar iedzīvotāju ienākumiem”.
Pēc I.Sudrabas domām, vairāk pakļaut sabiedrību šādiem pārbaudījumiem nedrīkst. I.Sudraba, gulbeniešu rosināta, atklāti arī izteicās par situāciju ar “Parex banku”, par ko mēs, iedzīvotāji, “maksājam un ilgi vēl maksāsim”. Diemžēl notikušais nav pārsūdzams, tā ir sakārtots šis process, kura norises laikā informācija par notiekošo bija ierobežota un pieejama šauram personu lokam. I.Sudrabas nebija starp tām.
