Jānis Daudziņš no Rankas pagasta: Dzīvoju ar cerībām, ka Latvija būs skaista, gaiša un burvīga, jo pēc divdesmit gadiem būs jauna paaudze, kas stāsies tās priekšgalā. Šodienas jaunieši ir zinātkāri. Ja mēs, vecās paaudzes cilvēki, vairāk čīkstam, tad jaunieši zina, ko vēlas. Viņi ir dzimuši šajā valstiskajā iekārtā, tāpēc nezina, kā bija agrāk. Jauniešiem ir pavisam cits skatījums uz šodienu un problēmām. Varbūt kļūdos, bet tā es par šodienas jaunatni domāju. Ja domāju par Latvijas neatkarību, tad rodas jautājums, kad tad mēs tā īsti esam bijuši neatkarīgi. Vai tad šodien tā ir neatkarība, ja dzīvojam un strādājam atkal citā savienībā un pakļaujamies tās norādēm? Es dzīvē ceru uz labāko un dzīvoju ar pārliecību, ka šodienas grūtības ir pārejošas. Ceru, ka daļa no tiem mūsu valsts cilvēkiem, kuri ir devušies projām no Latvijas, atgriezīsies, bet tas nenotiks tik ātri, kā gribētos. Būs jāpaiet šiem divdesmit gadiem. Tie, kas ārzemēs jau strādā un ir labi iedzīvojušies, tur arī paliks. Tāpat kā šodien, arī nākotnē cilvēki ceļos pa pasauli un izvēlēsies dzīvot citās valstīs, ne tikai Latvijā.
Inta Vilka, pensionāre no Gulbenes:
Ceru, ka pēc 20 gadiem Latvija būs atdzimusi, jo būsim spējuši mainīties paši, par primārajām izvirzot garīgās vērtības. Būsim iemācījušies par primārajām neizvirzīt tikai mantiskās vērtības, kas sabiedrībā dominē šodien. Šobrīd mūsu tautai ir uzlikts liels pārbaudījums mantrausības, skaudības un nesaticības dēļ. Ceru, ka mūsu tautieši nebēgs uz ārzemēm. Pieļauju, ka šodien tā tam ir jābūt, lai gūtu pieredzi no citām valstīm un saprastu, ka latvietis latvietim nedrīkst būt par “saldo ēdienu”. Ceru, ka būsim iemācījušies savstarpēji cienīt cits citu un atbalstīt, būsim raduši godīgus cilvēkus, kuriem uzticēt valsts vadīšanu, jo šodien pa mūsu varas gaiteņiem staigā daudz valstij un tautai nelojālu darboņu. Ļoti gribas domāt, ka piedzīvosim tādu valdību, kas ieklausīsies tautas balsī un būs spējusi likvidēt plaisu, kas pa šiem gadiem ir izveidojusies starp valdību un tautu. Mums būs sakārtota valsts likumdošana un valstī būs viens likums, kas būs jāievēro visiem. Mēs būsim atguvuši aizmirsto vai pat zaudēto patriotismu. Būsim iemācījušies dzīvot harmonijā ar dabu, jo jau tagad par šo neprasmi dārgi maksājam.
Kristaps Graumanis, jaunais zemnieks no Druvienas: Mans Latvijas nākotnes redzējums ir pavisam vienkāršs. Domāju, ka viss ir atkarīgs ne no viena vai diviem cilvēkiem, bet no visas mūsu tautas. Mums ir jābūt skaidrai sapratnei, ko mēs paši gribam, ko paši spējam paveikt. Atskatoties divdesmit gadus senā pagātnē un to salīdzinot ar šodienu, nevar sacīt, ka nekas nav mainījies. Esam kļuvusi neatkarīga un demokrātiska valsts. Domāju, ka arī uz priekšdienām piedzīvosim pozitīvas izmaiņas, jo vienmēr sabiedrībā būs cilvēki, kuri ir gatavi kaut ko mainīt. Protams, neiztiksim arī bez tādiem, kuriem viss ir vienaldzīgs, kuriem ir labi tā, kā ir šodien. Manuprāt, pēc gadiem Latvijas sabiedrība būs vēl vairāk noslāņojusies. Būs darītāji un arī tikai runātāji. Pēc gadiem saskatu arī Latvijas laukos lielāku attīstību, jo šodien, kaut arī ļoti lēnām, tomēr notiek attīstība. Nākotnē laukos dominēs tikai lielas zemnieku saimniecības, tāpēc arī pats esmu izvirzījis šādu mērķi. Vienīgais, kam neticu, ir tas, ka aizbraukušie atgriezīsies atpakaļ. Diemžēl sliktākais, kas notiks, ir tas, ka turpinās aizbraukt jaunatne, kas ir mūsu valsts nākotne.
