DIREKTORE: VĒLAS, LAI ATDZIMTU VECGULBENES MUIŽA. Gulbenes dome piešķīrusi 2000 latus muzeja ēkas kapitālā remonta pabeigšanai.
DIREKTORE: VĒLAS, LAI ATDZIMTU VECGULBENES MUIŽA
Gulbenes dome piešķīrusi 2000 latus muzeja ēkas kapitālā remonta pabeigšanai. Jau astoņus gadus Pils ielā 5 ar pārtraukumiem turpinājies oranžērijas remonts, taču līdzekļu trūkuma dēļ nebija pabeigts. Īpaši intensīvi remonts notiek šogad.
Oranžērija ir aizsargājams kultūras piemineklis, kas pieguļ Baltajai pilij un iekļaujas Vecgulbenes muižas arhitektoniskajā ansamblī. Oranžērijas divstāvu ēku pašvaldība pārņēmusi no padomju armijas, kurai te bija kazarmas. Gulbenes dome šo vēsturisko ēku atvēlējusi muzeja iekārtošanai.
“Rudens otrajā pusē Gulbenes Vēstures un mākslas muzejs no pagaidu telpām pilsētas kultūras namā varēs pārcelties uz savu māju oranžērijā. Bet jau 5.augustā muzeja apkārtnē būs pilsētas svētki – amatnieku un spēlmaņu diena. Tad arī gulbeniešiem būs iespēja pašu acīm pārliecināties, kā tiek atjaunota oranžērija,” saka Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs.
Par muzeja ēkas remontu gādā pašvaldība, pagaidu sabiedriskajos darbos nodarbinot bezdarbniekus. Remontam 2000 latus atvēlējusi arī Gulbenes rajona padome. Oranžērijas kā kultūras pieminekļa saglabāšanai 900 latu piešķīrusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.
“Muzeja mājā oranžērijā iekārtosim trīs izstāžu zāles – gan mākslas izstādēm, gan krājumu ekspozīcijai. Būs arī plašākas darba telpas, darbnīcas restauratorei. Būs glabātuves gleznām, tekstīlijām, dokumentiem, kā arī atsevišķa telpa, kur pieņemt apmeklētājus. Jāgādā par muzeja apsardzi un ugunsdrošību,” laikrakstam stāsta Gulbenes Vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Vorza.
Viņai ir arī sapņi un ieceres par to, kā nākotnē pilnveidot oranžēriju un iekopt vidi ap to. “Oranžērijā baronam Volfam bija siltumnīca. Arī mēs muzejā varētu dienvidu pusē izveidot ziemas dārzu. Audzēt, piemēram, vīnogas. Tas nebūtu nekas neiespējams. Iepretim ir skaista koka māja, tā saucamā dārznieka māja, kas arī ir aizsargājams kultūras piemineklis, jo pieder Vecgulbenes muižas arhitektoniskajam ansamblim.
Ceram , ka tā arī neies bojā, tiks atjaunota. Gribētos atbrīvoties no vecajām garāžām, kas ir tepat tuvumā, no sakņu dārziem, kas nemaz neiederas šajā kolorītā, no sētas, kas ierobežo skatu uz pili un tās parku. Gribētos izkopt šo parku un izveidot tajā pastaigu takas,” saka V.Vorza.
Viņa uzsver, ka Baltā pils un tās apbūve vienmēr ir piesaistījusi tūristu ievērību, kaut arī paši gulbenieši kaunas par pilsētas vēsturiskā centra nolaisto izskatu. “Gulbenes dome pēdējā laikā domā un gādā, lai šis pilsētas nostūris atdzimtu un tiktu sakopts. Šeit taču atrodas arī mūsu piemineklis “Par Latvijas brīvību kritušajiem”. Tuvumā ir luterāņu baznīca. Te ir īpaša aura. Labi, ka ar pašvaldības ziņu tiek sakārtotas vēsturiskās ēkas,” stāsta muzeja direktore.
Pašvaldība mērķtiecīgi reanimē Vecgulbenes muižu. Balto pili nolēmusi iznomāt Maltas ordeņa palīdzības dienestam. Saremontēta un labiekārtota kalpu mājas ārpuse. Šajā ēkā ir dzīvokļi. Kūts ēka ir restaurēta, un tajā atrodas Gulbenes Nevalstisko organizāciju centrs. Tuvumā ir Sarkanā pils, kur ir pamatskola. Pašvaldība šogad nopirkusi arī Vecgulbenes muižas siernīcas ēku, kurai pašlaik nav jumta. Māju remontēs, un tur būs Sarkanā Krusta apmešanās vieta.
Gulbenes Vēstures un mākslas muzejs izveidots 1982.gadā. No muzeja telpām Rīgas ielā 49 nācās izvākties, kad māju atguva tās likumīgais īpašnieks. Desmit gadus muzeja mājvieta bijusi kultūras nama trešajā stāvā. Gulbenes muzejam ir filiāle Druvienā, kur atrodas vecā skola – muzejs. Gulbenes Vēstures un mākslas muzejā ir 11 darbinieki, divi no tiem strādā uz pusslodzi. Muzeja krājumos ir 50 000 vienību. Gadā muzeju apmeklē vidēji 9000 cilvēku, liela daļa – bez maksas. Muzeja akreditācija paredzēta 2002.gada pavasarī.
