Rolands Melberds novada iedzīvotājiem ir labi pazīstams kā grupas “Rolise” mūziķis. Rolands nāk no Cēsu puses, taču jau daudzus gadus viņa mājas ir mūsu novadā.
“Dzimis esmu toreizējā Cēsu rajonā, bet audzis un strādājis Suntažos, bijušajā Ogres rajonā, mācījies Suntažu vidusskolā, pēc tam arī Ogres proftehniskajā skolā. Vēlāk dzīve mani atveda uz Gulbenes pusi. Māsa ieprecējās šajā pusē un aicināja arī mani uz šejieni. Tā es atnācu uz Līgo pagastu, kur nodzīvoju nepilnus 10 gadus,” stāsta Rolands. Nu jau kādu laiku Rolands kopā ar dzīvesbiedri Ilzi un gadu un trīs mēnešus veco meitiņu Kati Tīnu par mājām sauc Daukstu pagasta Krapu.
“Šo gadu laikā esmu strādājis ar traktoriem, kombainiem un autokrāniem, no tīruma akmeņus vācis, bijis sagādnieks un gatera vadītājs. Es nesmādēju nevienu darbu, man no tā nav bail. Taču vienlaikus visu laiku manai dzīvei cauri ir vijusies mūzika. Tā ir man asinīs. Jau kādā sestajā klasē vienās kāzās spēlēju, tad mans instruments bija bungas,” stāsta Rolands. “Es protu spēlēt visus instrumentus, bet nevienu līdz galam, un mūzikas izglītības man arī nav – pēc notīm nespēlēju. Lai gan šobrīd šādu zināšanu reizēm mazliet pietrūkst.”
Grupa “Rolise” radās pirms 13 gadiem. Pirms tam Rolands muzicējis dažādos citos sastāvos un grupās. “Vienu brīdi spēlēju arī viens pats, bet pēc tam sākām muzicēt kopā ar Ilzi. Tie, kas atceras, parasti 25.jūlijā sveic gan mani, gan arī grupu dzimšanas dienā,” stāsta mūziķis. Grupa “Rolise” spēlē gan ballēs, gan kāzās, gan arī saviesīgos pasākumos, ir piedalījusies šlāgeraptaujā, dažādos konkursos un festivālos. Spēlēts ir pa visu Latviju. Ir iznākuši arī divi albumi – “Mīlestība” un “Labie vārdi”. Rolands atzīst, ka viņam patīk tas, ko viņš dara. “Galva ir pilna ar daudzām jaunām idejām, taču pašreiz man vissvarīgākā ir ģimene. Gan jau ar laiku realizēšu savas idejas, ir padomā arī izdot vēl kādu albumu,” saka Rolands. Viņš pats raksta gan mūziku, gan arī tekstus, dziesmām tiek izmantoti arī dīdžeja Dark teksti. “Ir melodijas, kas jau ilgāku laiku kaut kur zemapziņā skan, bet citkārt ir tā, ka apsēdies, kaut ko sāc strinkšķināt un tad arī rodas melodija, bet pēc tam tiek sacerēts vai arī piemeklēts teksts. Noteikti ir vajadzīga mūza, lai kaut kas labs sanāktu. Ja iedvesmas nav, nemaz nav vērts sākt kaut ko darīt, tā būs veltīga laika nosišana.”
