Rudens gadus
tā kā pušķus sasien –
vispirms dālijās,
tad asterēs –
Vēl nav salnu,
vēl tik migla atbrien,
dienas īsākas tā padarot.
Un tu vēlies
piepildīt ik dienu,
lai neviena mirkļa
nav tev žēl,
ka tas neizmantots
stāv kā siena,
kurai gleznu vajag
piekārt vēl…
Varbūt teiksi
labu vārdu kādam?
Varbūt teiksi,
ko tu mīli vēl…