Pie ceļiniekiem “Dzirkstele” devās dienā, kad tikko bijām pārdzīvojuši pēdējo puteni. Kāda ir ceļinieku ikdiena, kādas sūdzības un pārmetumus ikdienā nākas viņiem uzklausīt un kā ar darbiem ir veicies šoziem, “Dzirkstelei” stāsta valsts akciju sabiedrības “Latvijas Autoceļu uzturētājs” Gulbenes ceļu rajona direktors Kārlis Cunskis.
K.Cunskis norāda, ka sākot no oktobra līdz šim brīdim ceļu uzturēšanai ir iztērēti 450 000 latu. Plāns bija 429 000 latu. “Cipari ir lieli. Pagājušajā ziemā summa bija krietni mazāka,” viņš saka.
Kopējais ceļu tīkls – 600 kilometri
K.Cunskis skaidro, ka nauda tiek piešķirta atbilstoši laika apstākļiem. “Bet mēs jau divas reizes esam pārtērējuši līdzekļus. Marta nauda jau ir cauri. Ja neiedos papildu naudu, tad divus mēnešus vasarā būsim bez darba.”
Uzņēmumam ir četras kaisītājmašīnas, kas ir aprīkotas ar lāpstām, septiņi autogreideri un vairāki traktori. Maršruti ir sadalīti un kopējais ceļu tīkls, kas jāuztur, ir nepilni 600 kilometri. “Pagājušajā gadā nācās atlaist no darba kādu trešo daļu strādnieku. Bijām spiesti to darīt, jo mums nogrieza budžetu. Tagad uzņēmumā strādā 36 darbinieki. Ir tā, ka viens cilvēks strādā ar vairākām tehnikām – brauc ar autogreideru, iekrāvēju, mašīnu, kā kurā brīdī ir nepieciešams. Dzīve piespiež to darīt. Algas darbiniekiem ir viduvējas. Par to darbu, ko veic, viņiem pienāktos saņemt vēl vairāk. Pagājušajā gadā sākām tīrīt arī pilsētu, jo bijām spiesti meklēt papildu darbu, ja ne, tad būtu jāatlaiž no darba vēl kādi pieci darbinieki. Iegājām pilsētā ar to tehniku, kāda mums ir, bet tā vairāk domāta lielajiem ceļiem. Bet, lai tīrītu ielas pilsētā, bija jāiegulda līdzekļi, proti, atbilstoši jāaprīko tehnika,” stāsta K.Cunskis.
Sāls – no Baltkrievijas
Tā kā ziemā ir problēmas ar smilts vai grants ieguvi, tad jau rudenī tiek sagatavots sāls un smilts maisījums. “Šogad ir aktuāla sāls problēma, jo tā nav. Eiropā pagriezās sliktie laika apstākļi un visa piegāde sagāja dēlī. Sāls, šķiet, ir iztērēts divreiz vairāk nekā pērn. Sāls arī palika divas vai divas ar pusi reizes dārgāks. Pirms tam ņēmām to no Vācijas, bet tagad no Baltkrievijas, jo tur sāls ir krietni lētāks. Sāls, kuru mēs saņemam, tiek apstrādāts ar kaļķi – tas ir pret salipšanu,” stāsta
K.Cunskis.
Pie lieliem mīnus grādiem kā šobrīd sāls neko nedod, tāpēc tiek kaisīts smilts un sāls maisījums, bet tas ir dārgāks. “Kad ceļš tiek nokaisīts ar sāli, tas uzreiz neiedarbojas, jo sāls graudi ir aplipuši ar kaļķi. Sāls sāk strādāt tikai tad, kad sāk braukt mašīnas. Un kādu laika sprīdi ir šī slapjā sniega “pļura”, bet pēc kāda laika ceļš ir sauss,” stāsta K.Cunskis.
Izskata katru sūdzību
Uzņēmuma grāmatvede un ziemas dienesta informatīvā dežurante Anita Raciborska ikdienā uzklausa sūdzības un pārmetumus par neiztīrītiem vai slideniem ceļiem. Ir iekārtots speciāls žurnāls, kurā tiek piefiksētas visas pretenzijas. Katrs gadījums tiek izskatīts. Pēdējā sūdzība bija
11.februārī no Gulbenes policijas, ka pilsētā pretī Baltajai pilij ir slidens ceļš. “Uzklausīju pretenziju un paskaidroju, ka šādā gadījumā ir jāvēršas pilsētas pārvaldē, bet izbraucām uz šo vietu arī mēs. Pārbaudījām un konstatējām, ka situācija nav tik traģiska. Katrā ziņā mēs reaģējam uz katru sūdzību. Pirms kāda laika bieži zvanīja un sūdzējās par ceļu Gulbene – Rēzekne, uz kura notika rekonstrukcijas darbi. Remontdarbu laikā ceļa uzturēšana ir nodota būvniekiem, bet cilvēki to nezina un zvana mums. Mēs sūdzības šajā gadījumā pāradresējam viņiem,” skaidro A.Raciborska un piebilst, ka mēnesī saņem apmēram piecas sešas sūdzības, bet, ja putina, tad vairāk. “Cilvēki nezina sadalījumu pa klasēm un kādā laikā noteikumi paredz sākt ceļu tīrīšanu. Iedzīvotāji tā arī mums pasaka, ka viņus neinteresē ceļu klases, un arī putenī ir jātiek mājās. Un tad mēs skaidrojam,” stāsta A.Raciborska. Savukārt K.Cunskis piebilst, ja būtu finansējums, tad to vien darītu kā tīrītu no rīta līdz vakaram tā, kā tas ir ārzemēs – sāk snigt un jau uzreiz sāk arī tīrīt. Iestādes darbu vadītājs Oļegs Meņģo uzskata, ka tas tomēr ir netaisnīgi pret ceļu lietotājiem – vieni brauc pa asfaltu, bet citi sniega dēļ netiek no mājām ārā, bet nodokļi visiem vienādi.
A.Raciborska saka, ka saņemtas sūdzības arī no pilsētniekiem par sniega vaļņiem, kas piešķūrēti priekšā māju celiņiem. “Cilvēkiem skaidrojam, ka katru celiņu iztīrīt nevaram, un rodam arī savstarpēju sapratni. Protams, ir arī neiecietīgi cilvēki, tad nākas uzklausīt dusmas un pārmetumus.” O.Meņģo piebilst, ka sniegputeņa laikā bieži vien zvana no autoostas, vai var laist autobusus kādā konkrētā reisā. “Bet mēs jau arī nevaram puteņa laikā neko garantēt,” viņš norāda.
K.Cunskis atceras, ka pagājušajā ziemā pārmetumu saņemts krietni vien vairāk nekā šoziem. “Tad vairākas dienas pēc kārtas sniga. Laika apstākļus mēs nevaram pasūtīt. Ja snieg diennakti un tad pārstāj snigt, mēs tiekam vienkārši galā, bet, ja snigšana ieilgst, tad vienreiz maršruts tiek iztīrīts un viss ir jāsāk no gala.”
