Viņdien, ieklausoties kaimiņu Jēča “gavilēšanā”, pirmā doma bija – viņam “aiziet jumts”! Vēlāk pārdomājot dažiem faktiem nācās piekrist. Lūk, par ko viņš ir tādā “sajūsmā”!
Nākamgad pensijas netikšot indeksētas. Nu, labi vien jau ir, jo nauda nes tikai nepatikšanas vai pat nelaimi. Lai jau tie bagātnieki priecājas. Jēcis grib dzīvot mierīgi un naktīs labi gulēt. Nevis kā Ventspils Aivaram – skauģi visapkārt, kas gan knābā, gan grasās likt tuptūzī. Un tas viss tās vella naudas dēļ! Amālija gan domā citādi – pat sapņos redz daudz naudas. Jēcis ir praktisks un pārdzīvo par visām nebūšanām – vai malkas krāsnij pietiks, vai skurstenis neapgāzīsies. Bet pensiju izstiept nemāk – nav ķēriena! Viņš nesaprot, ka godīgums vairs nav modē. Viņš nesaprot banku kunga Rimšēvica teikto – kad ieviesīšot eiro, palielināšoties algas un indeksēšot pensijas. Jēcis jautā: “Kāpēc tad tagad to nevar? Es gribu dzīvot jau šodien! Es, vecs stagnāts, protams, nesaprotu kungu skaidrojumu. Piemēram, šogad esot ievākta lielāka graudu raža, bet maizes cenas kāpšot. Un tā kāpj cenas it visam, tikai algas un pensijas nekāpj.”
Es Jēci nomierinu, lai neskumst, jo tuvojas pašvaldību vēlēšanas – nāks jauni kungi kantoros, būs jauni solījumi un jauni plāni.
