Radošs darbs ir vislabākās zāles pret visām kaitēm un skumjām. Par to liecina gulbenietes, 84 gadus vecās Skaidrītes Krīveņas možais gars. Viņa ir rokdarbniece.
Tas ir gan vaļasprieks, gan ieradums, jo darba gadi ir bijuši saistīti ar pedagoģiju, mācot citiem visus tos smalkos roku darbus, kurus pati prot. Taču dzīvot atmiņās – tas nekur neder! Ja gribas darboties, tas ir jādara! “Ko skumt, ka esmu palikusi viena, ka mani mīļie aizgājuši viņsaulē? Jāpriecājas, ka pašvaldība rūpējas, lai manas vecumdienas būtu vieglākas. Mani labi aprūpē,” “Dzirkstelei” saka S.Krīveņa. Savā mūžā viņa darba gaitas ir vadījusi citos Latvijas novados, bet mūža otrajā pusē atgriezusies dzimtenē.
S.Krīveņas istabiņa Gulbenes veco ļaužu mājā ir pilna ar iepriekš veidotiem darbiem un ar jauniem klūgu pinumiem. Pašlaik sirmgalves čaklās rokas veido lustras abažūru. Ir tikai viena bēda – kur ņemt labas, pīšanai derīgas klūgas? Tādas aug viņas dzimtajos īpašumos Stāmerienā, taču sirmgalvei vajadzētu palīgu, kurš viņu turp aizgādā un atved pēc tam atpakaļ uz mājām Gulbenē. “Vajag sīkstas klūgas!” teic S.Krīveņa. Viņa saka, ka strādā tikai un vienīgi prieka pēc. Daudzus pinumus ir atdāvinājusi labiem cilvēkiem. Strādājot mājās, ausis var turēt vaļā, tāpēc S.Krīveņa daudz klausās radio. Viņa par saviem draugiem sauc žurnālistus Aidi Tomsonu, Haraldu Burkovski, Zani Lāci, Dzintaru Tilaku.
S.Krīveņa stāsta, ka pensijā aizgājusi vēlu – tikai 1996.gadā. Viņa pēc horoskopa ir Mežāzis. Pati atzīst, ka atbilst sava zvaigznāja raksturojumam, kas nosaka – Mežāzim darbs dzīvē ir pati galvenā vērtība. “Cilvēkam dzīvē galvenais ir darbs, veselība un mīlestība. Jau mans tēvs kādreiz teica, ka tas viss nevienam pašam reizē netiek dots. Katram ir sava laime – vienam kopā ar darbu, citam ar veselību, vēl citam ar mīlestību. Mana laime ir bijusi un ir darbs.”
