Medības kopš seniem laikiem bijušas gan vienkāršu ļaužu, gan “sabiedrības krējuma” izklaide.
Medības kopš seniem laikiem bijušas gan vienkāršu ļaužu, gan “sabiedrības krējuma” izklaide. Tagad mednieki, kam naudas maciņš ir plānāks, žēlojas, ka medības kļuvušas par ļoti dārgu prieku un daudziem šai tīkamajai nodarbei jāsaka ardievas.
Tomēr tie, kas ir “saslimuši”, nevar atteikties no iespējas medīt. Viņiem galvenais nav nošaut medījumu, bet pats process. Medībās cilvēkam ir visciešākā saikne ar dabu. Medniekam ir ierocis, bet zvēram ir viņa labi attīstītās maņas, un tad dzīvnieka nonāvēšanas moments nešķiet tik briesmīgs.
Nevis izrādīšanās, bet nepieciešamība
Medības ir dzīvesveids. Mednieks savējos pazīst starp tūkstošiem. Lai izprastu medību garšu, nav vajadzīgi dārgi atribūti, ūdensizturīgi, siltumu saglabājoši medību tērpi, ar kādiem redz sabiedrībā populārus cilvēkus. Tomēr nav ieteicams medībās doties ar ikdienas apģērbu. “Lielie zvēri neatšķir krāsas, bet viņiem ir laba oža. Tāpēc nav sevišķa vajadzība vilkt zaļu, haki krāsas apģērbu vasarā un baltu ziemā. Toties drēbes nedrīkst būt ar dažādām sadzīves vai kosmētikas smaržām. Tāpēc medību apģērbu glabāju atsevišķā telpā, kur nav specifisku smaržu. Apģērbs nedrīkst būt arī čaukstošs, jo medījumam ir laba dzirde,” stāsta Alūksnes Mednieku un makšķernieku biedrības priekšsēdētājs Ārijs Kolists.
Viņš uzsver, ka plankumainā apģērbā medniekus nepamana ne tikai zvēri, bet arī kolēģi. Ārzemēs mednieki tērpjas sarkanā, jo tas ir droši. Vienkāršs medību apģērbs maksā apmēram 10 latu, bet silta virsjaka – 25 latus. Lai mednieki būtu pamanāmi, var uz apģērba vilkt košu vesti, kas maksā apmēram piecus latus.
Katram medījumam – cits ierocis
Medībām ir senas tradīcijas, taču laika gaitā tās ir krasi mainījušās, jo mainās arī dzīvnieki, ko var nomedīt. Tagad tikt pie medību trofejas nav tik viegli kā pirms desmit, divdesmit gadiem. Ir krietni vien jānopūlas, lai nomedītu kādu staltu alni. Nu jau vairākās paaudzēs mednieki ir aizmirsuši zaķu medības un pamazām sāk aizmirst arī aļņu medības. Pagājušajā gadā bija atļauts nomedīt 1 015 aļņu buļļus un govis, kā arī 273 teļus, taču nomedīja apmēram trīs ceturtdaļas no šī daudzuma. Tāds pats liktenis var piemeklēt mūsdienās tik populārās pīļu medības, jo gadu no gada pīļu skaits samazinās. Plēsoņas ir galvenie vaininieki, kāpēc samazinās pīļu skaits.
Medību ieroči un patronas ir dārgas, tāpēc daudzi izmanto vienu ieroci zaķa, vāveres, meža cūkas un aļņa medībās. Gulbenes, Smiltenes un Rīgas medību piederumu veikalos izvēle ir liela. “Ja zaķim vai vāverei trāpa skrošu lādiņš, tad no medījuma nekas nepaliek pāri. Savukārt alni, briedi un meža cūku ir ieteicams šaut ar vītņstobru ieročiem jeb karabīnēm. Saskaroties ar zvēra ķermeni, lode sadalās un spēj uzreiz apturēt medījumu. Ja tas ir ievainots, tad neaizies,” norāda Ā.Kolists. Viņš atzīst, ka arvien vairāk mednieku lieto karabīnes. Pirms desmit gadiem mednieku kolektīvā vienam – diviem bija karabīnes, bet tagad apmēram ceturtajai daļai ir šis medību ierocis.
Lētāka bise maksā 200 latu, karabīne – divtik, bet dārgākie ieroči nopērkami attiecīgi par 600 un 1500 latiem, protams, ir vēl dārgāki. “Izvēle ir liela, bet galvenais – cik precīzs ir ierocis. Nopirkt var visu, ja tik ir nauda. Tagad dažiem medniekiem ir mazkalibra šautene, gludstobra bise un karabīne. Tad var ņemt piemērotu ieroci katrās medībās,” secina Ā.Kolists.
Lētāka patrona maksā 20 santīmu
Katrā rajonā ir 800 līdz 1000 mednieku. Lielākā daļa izvēlas Latvijā ražotās patronas, jo tās ir vislētākās – 20 līdz 25 santīmi. Ārzemju firmu ražojumi ir dārgāki – 0,50 līdz 1,50 latu. “Ir apmēram 20 ložu veidu,” precizē Ā.Kolists. No septembra var medīt gandrīz visus zvērus, bet no 1.oktobra sāksies medības ar dzinējiem. Meža zinātņu doktors V.Gaross “Lauku Avīzes” pielikumā “Medniekiem” izteicis viedokli, ka “dzīvnieku ir ļoti maz un medniekiem iznāk šaut vēl mazāk”. Viņaprāt, legālas medības ir viens no trijiem dzīvnieku samazināšanās cēloņiem.
Uzskaite liecina, ka stirnu āžu un kazu skaits katastrofāli samazinās. Pirms četriem gadiem Latvijā bija vairāk nekā 91 000 stirnu, bet pērn tikai 38 000. Palielinās lapsu un jenotsuņu skaits. Mednieki uzskata, ka šos dzīvniekus vajadzētu izšaut daudz vairāk, jo lapsas un jenotsuņi ir ērču encefalīta pārnēsātāji. Taču daudzi mednieki atzīst, ka nav vērts tērēt dārgās patronas un enerģiju šo dzīvnieku šaušanai, jo tos nekur nevar izmantot
