“Esi sveicināta mājās, Latvija!” – ar šādiem vārdiem par pozitīvo tautas nobalsošanas rezultātu, lai pievienotos Eiropas Savienībai, mūsu tautu sveica ārvalstu politiķi.
“Esi sveicināta mājās, Latvija!” – ar šādiem vārdiem par pozitīvo tautas nobalsošanas rezultātu, lai pievienotos Eiropas Savienībai (ES), mūsu tautu sveica ārvalstu politiķi. Šie vārdi nedaudz aizkaitina, jo vai tad mēs ģeogrāfiski neesam Eiropā bijuši arī līdz šim? Bet laikam arī pagodina, jo mūs “gaida kā mājās”.
Iznākums, par ko daudzi tik ilgi un plaši zīlēja, ir tāds, kāds ir – tautas vairākums ir atbalstījuši Latvijas iestāšanos ES. Manuprāt, tas citādāk nemaz nevarēja būt, tomēr eiropesimisti sola cīņu turpināt. Tas esot tikai laika jautājums, kad Latvijas izstāšoties no savienības. Ņemot vērā to, ka starp cilvēkiem, kas balsoja “par”, bijis liels svārstīgo iedzīvotāju skaits, visticamāk, drīz sekošot vilšanās. Tad šie cilvēki pievienošoties eiroskeptiķiem, atbalstot viņu idejas. Bet tas atkal ir tikai minējums.
Vērojot aģitācijas reklāmas Latvijas Televīzijā nedēļu pirms referenduma, radās iespaids, ka politiķi tā vietā, lai līdz šim vēsturiski zīmīgajam datumam (kā paši nemitīgi izteicās) – 20.septembrim – izskaidrotu tautai, kas viņiem pēc iestāšanās būs labāk vai sliktāk, ķērās pie pēdējā un vienkāršākā salmiņa – ar sabiedriskās televīzijas palīdzību rādīja un stāstīja, cik lieli “purvā braucēji” un “uz grābekļa kāpēji” būsim, ja nenobalsosim par iestāšanos. Jāatzīst, ka reklāmas aģentūras cilvēki darbu paveica profesionāli – izstrādātās reklāmas bija efektīgas, tās piesaistīja uzmanību un daudziem vēl ilgi paliks atmiņā. Tikai – vai šajā gadījumā vajadzēja tautai draudēt: ja nenobalsosiet “par”, būsiet muļķi! Tas tomēr ir aizskaroši un popularizē viena viedokļa uzspiešanu. Un nez vai labākais veids, kā pārliecināt vēlētājus, bija draudēt ar nokļūšanu pie “lielā lāča” Krievijas. Lai arī esam maza valsts, tomēr mēs varētu pastāvēt vieni paši. Protams, tas varbūt būtu grūtāk un citādāk.
Manuprāt, draudēšana daudzus cilvēkus ir atstājusi neziņā, kas tad īsti būs labāk un sliktāk, kad iestāsimies ES, jo no amatpersonu puses pietrūka izskaidrojošas informācijas. Un to nevarēja labot arī pēdējās nedēļās intensīvās ministru vizītes rajonos. Cilvēki vairs nav tik aprobežoti, ka atpleš muti kā mazi bērni un gaida, kad atbrauks ministrs. Viņi ir apjautuši, ko šīs vizītes nozīmē.
Ministru prezidents Einars Repše uzskata, ka tagad “mēs esam nobalsojuši par drošību, stabilitāti, attīstību, mūsu bērnu nākotni un valsts labklājību kopumā. ES nav lielu vai mazu, nozīmīgu vai nenozīmīgu valstu, tajā visas valstis ir vienlīdz svarīgas, tāpēc tagad mums beidzot ir iespēja kopīgā darbā ar pārējām valstīm veidot tādu Latviju un tādu Eiropu, kādu mēs to gribam sev un saviem bērniem.” Ticēsim, ka tas izdosies un mēs netiksim apspiesti vai izmantoti kā ģeogrāfiski izdevīga teritorija.
