Par ģimenes ārstu trūkumu esam rakstījuši daudz, pēc intervijas ar dakteri Egilu Luguzi, ko varēja lasīt “Dzirkstelē” pagājušajā nedēļā, ir pavisam skaidrs – jaunie ārsti te nenāks, ir jāveic pārāk lieli ieguldījumi, lai izveidotu prakses vietu. Savukārt no pašvaldības esam saņēmuši atbildes, ka neesam unikāli, jo ārstu trūkums ir daudzviet Latvijā, turklāt ģimenes ārstu prakses ir privātas, tādēļ šajā procesā nebūtu jāiejaucas, un valdības ziņā būtu izlemt, kā jaunos speciālistus piespiest strādāt laukos. Par to pašvaldības kompetenci tā interesanti sanāk. Ja apskatās amatu sarakstu novada Sociālajā dienestā, tur ir pat cilvēks, kas atbild par sabiedrības veselību, griez, kā gribi, amata nosaukums rāda, ka kaut kādā veidā arī pašvaldībai ir atbildība par sabiedrības veselību. Iespējams, pašvaldības uzdevums ir iedzīvotājiem iemācīt veselīgāk dzīvot un tādējādi ģimenes ārstu vajadzēs mazāk! Tad jau baseins noderētu vēl labāk.
Man šķiet, ka vienkārši pietrūkst politiskās gribas risināt šo nenoliedzami sarežģīto situāciju ar ģimenes ārstiem, iespējams, tā netiek uzskatīta par prioritāti, jo ir daudzas lietas, kas tiek finansiāli atbalstītas no novada maka, par kurām reizēm jāšaubās, vai tām ir kāds sakars ar pašvaldības kompetenci. Protams, varam gaidīt, kamēr Straujuma kārtos šo problēmu, tomēr – mēs taču vēlam savu vietējo varu, lai tā censtos risināt arī šādas problēmas, īpaši, ja tās skar daudzus iedzīvotājus. ◆
